Arī Latvijas likumsargi var strādāt kā seriālā C.S.I.
Slepkavas, izvarotāji un citi varmākas, kuriem izdevies izvairīties no taisnās tiesas, nevar justies droši. Jau rudenī Latvijas noziedznieku pirkstu nospiedumus un DNS atpazīs visā Eiropas Savienībā, bet mūsu valstī varēs atmaskot ļaundarus no Anglijas vai Rumānijas.
Līdz 26. augustam tiks ieviesta automātiska datu apmaiņa starp visu Eiropas Savienības dalībvalstu likumsargu DNS datubāzēm. Arī Latvijā kopš 2006. gada izveidota DNS nacionālā datu bāze, kas pēc noziedznieka viena spļāviena vai matu galiņa ļauj viņu izskaitļot.
Pašlaik tā aptver vairāk nekā 30 000 personu — aizdomās turētos, notiesātos. Iznākot brīvībā, paraugus ņem no katra cietumnieka. Pagaidām bāzē glabājas DNS paraugi no 1500 noziegumu vietām un no 300 neatpazītu līķu. Vecākais bijis atrasts 2000. gadā.
Mūsu likuma sargi var strādāt gluži kā amerikāņu seriālā „C.S.I.” viņu kolēģi. Latvijā DNS analīzes policija izmanto jau kopš 1999. gada, bet tikai 2006. gadā līdz ar likuma izmaiņām nopietni ķērusies pie datu bāzes izveides.
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes bioloģisko ekspertīžu nodaļas priekšniece Olga Gobrusjonoka ar lepnumu rāda amerikāņu ražoto DNS analīzes robotu „TECAN”, iegādātu par 120 000 latu. Ar tā palīdzību var analizēt DNS 80 objektiem vienlaikus. „Eiropā mums pirmajiem ir šāda iekārta,” uzsver Gobrusjonoka.
Eksperti atšifrē DNS, pārvēršot to garā ciparu kombinācijā, un iekļauj datu bāzē. Šis kods ir katram cilvēkam unikāls, datu bāzē iekļautajām kombinācijām ir apmēram 20 ciparu. Amerikāņu kolēģi no Federālā izmeklēšanas biroja instalējuši datorprogrammu, kas acumirklī starp tūkstošiem kodu atrod vienīgo īsto, kurš, piemēram, saskan ar izvarotāja atstātajām spermas pēdām.
Vismaz 10 līdz 15 procentu „tumšo” slepkavību un izvarošanu lietu šādi var atrisināt. Līdz tam izmeklētāji talkā ņēma DNS analīzes, ja bija zināms konkrēts aizdomās turamo loks. Tagad var izlaist caur datu bāzi arī paraugus no neatklāto noziegumu vietām.
Gobrusjonoka atceras, ka 2008. un 2009. gadā Saulkrastu un Skultes vasarnīcās saimniekoja „sērijveida” zagļi. Vairākās vietās lielā skaitā atrasti izsmēķi. „Zagli identificējām,” priecājas eksperte. Garnadzi citā lietā aizturējusi policija, un viņa nedarbi atklājās, pārbaudot DNS paraugu — uz izsmēķiem paliek siekalas.
Pirms vairākiem gadiem Rīgā bija dzīvokļu zādzību sērija. Zagļi uz kaimiņu durvju actiņām līmēja konfekšu papīriņus, kas arī bija vienīgais lietiskais pierādījums, bet ļaundarus iegāza.
2007. gadā Inčukalnā ceļā uz mūzikas skolu pazuda 13 gadu vecā Justīne. Policija pārbaudīja daudzas automašīnas, vienā atrada asinis uz jakas... Ekspertu atzinums ļāva nosēdināt uz apsūdzēto sola Gundaru Paipalu — izvarotājs un slepkava saņēma mūža ieslodzījumu. Ir atklātas arī vairākas pirms dažiem gadiem notikušas izvarošanas.
Parasti eksperti neko daudz nezina, kas slēpjas aiz asiņainās skrandas vai izsmēķa, tikai salīdzina paraugus un dod slēdzienu. Ja jāanalizē pussimts izsmēķu un atklājas, ka 25 no tiem kūpinājis viens cilvēks, bieži vien tas ir bijis killers — gaidījis vairākas stundas upuri un smēķējis cigareti pēc cigaretes.
Smēķa gals arī palīdzēja atmaskot bīstamu jauniešu bandu, kas 2003. gadā siroja Valkas pusē. Noziedznieki noslepkavoja Valkas pagasta padomes deputātu un uzņēmēju Andreju Sīmani, aplaupīja Latvijas Pasta automašīnu. Viens no viņiem — Jānis Bašķis — bija nelaiķa kolēģa, pašvaldības vadītāja dēls.
DNS analīzes bija svarīgs posms pierādījumu ķēdē pret Alekseju Savinu 2003. gadā. Viņam piespriests mūža ieslodzījums par pudeles brāļa un viņa vecmāmiņas slepkavību. Savins apgalvoja, ka ķēries pie naža naidā pret homoseksuālistiem. Uz upuru dzīvoklī atrastajiem izsmēķiem bija viņa siekalas.
Nekādus īpaši neparastus paraugus eksperti neatminas, bet neērtākos gan — bijis gan galds, gan kases aparāts un automašīnas ritenis. „Reiz mums atveda rūpniecības presi, milzīgu, smagu. Ienesa vairāki vīrieši. Mums trūkst vietas, nomazgājām paraugiem, un tad viņi aiznesa,” stāsta Gobrusjonoka. Bieži ir drēbes, naži, ieroči.
DNS analīzes lieti noder arī līķu identifikācijai. Reizēm nesaprotamu iemeslu dēļ radinieki atsakās atrasto nelaiķi atzīt par savējo. Lai gan drēbes vai citas pazīmes ir saglabājušās, līķis var būt kļuvis jau neatpazīstams. Lielākoties eksperti atklāj, ka tas tomēr ir pazudušais tuvinieks.
Piemēram, DNS ekspertīze Zviedrijā galīgi apstiprināja, ka 2004. gada novembra beigās Ēlandes salā izskalotais bojā gājušais vīrietis ir zvejas kuģa „Astrīda” apkalpes loceklis Viktors Boilovičs. Kuģis nogrima Baltijas jūrā 2004. gada 10. maija naktī: iespējams, to taranēja ar Kipras karogu peldošais kuģis „Vladimir”. Katastrofā noslīka visi seši Latvijas zvejnieki.
Šīs analīzes ir dārgas. Viens ķimikāliju komplekts 100 reakcijām (tātad 100 cilvēku paraugu apstrādei) maksā 2500 latu! 2005. gada 1. janvārī Latvijas cietumos atradās 7646 cilvēki. Viņu iekļaušana DNS datu bāzē izmaksāja gandrīz 200 000 latu. Tas ir to vērts, jo savu kārtu gaida pirms vairākiem gadiem noziegumu vietās izņemtie paraugi.
