Latvijā radošajās profesijās strādā 0,7% nodarbināto iedzīvotāju
Latvijā ir aptuveni 7000 radošo profesiju pārstāvju, kas veido 0,7% no valstī nodarbinātajiem iedzīvotājiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latvija pēc radošo profesiju
- rakstnieku, skatuves mākslas pārstāvju, žurnālistu, skulptoru, gleznotāju, komponistu, mūziķu, dziedātāju, horeogrāfu, dejotāju, aktieru, režisoru un citu saistītu jomu - pārstāvju īpatsvara ierindojas desmitajā vietā starp ES valstīm.
Vislielākais radošo profesiju pārstāvju īpatsvars ir Zviedrijā un Somijā, kur kultūras un mākslas jomā darbojas 1,5% no nodarbinātajiem.
Savukārt vismazākais radošo profesiju darbinieku īpatsvars ir Rumānijā - 0,1%, kam seko Kipra, Polija un Portugāle ar 0,4%.
Igaunijā un Lietuvā radošajās profesijās darbojas 0,5% strādājošo iedzīvotāju, kas ir trešais mazākais īpatsvars ES.
Kopumā ES kultūras un mākslas jomās 2009.gadā strādāja 1,48 miljoni eiropiešu, kas veido 0,7% no nodarbinātajiem.
Savukārt radošās studiju programmas izvēlējušies 3,3% Latvijas studentu.
Kā liecina dati par 2007./2008.mācību gadu, visvairāk radošās studiju programmas - tēlotājmākslas, mūzikas un skatuves mākslas, audiovizuālās tehnikas un mediju produkcijas, dizaina un amatniecības - izvēlējušies britu studenti - 6,8% no studējošajiem.
Otrajā vietā ierindojas Grieķija ar 6,6% un trešajā Somija ar 5,6%.
Vismazāk radošās studiju programmas izvēlējušies Polijas studenti (1,1%), kam seko Rumānija ar 1,2% un Slovākija ar 1,7%.
Igaunijā radošās studiju programmas apgūst 5,1% studentu, bet Lietuvā 3,2% studentu.
Kopumā kultūras un mākslas studiju programmas 2007./2008.mācību gadā izvēlējās apgūt 3,8% ES valstu studentu.
