Putins piekritis robežlīgumam, ja Freiberga svinēs 9.maiju

Kā liecina 2004.gada 29.decembrī no ASV vēstniecības Helsinkos sūtīta telegramma, Somijas prezidentes Tarjas Halonenas padomnieks Jarmo Vīnanens amerikāņu diplomātiem sniedzis ziņojumu par 14.decembrī notikušu Halonenas vizīti Krievijā un tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tikšanās laikā Halonena jautājusi Putinam, kad Krievija parakstīs robežlīgumu ar Igauniju un Latviju, uz ko Putins atbildējis: "Tad, kad [to līderi] ieradīsies šeit 9.maijā".

Putins skaidrojis, ka tāda ir viņa politiskā nostāja un ka Krievijā ir arī politiķi, kuriem ir citāds viedoklis.

Pēc Somijas diplomātu novērtējuma, šis Putina paziņojums, iespējams, domāts kā caur Halonenu nodots vēstījums Rīgai un Tallinai - "ja Igaunija un Latvija būs gatavas spert šo grūto politisko soli un pievienoties 9.maija svinībām, Putins būs gatavs laipni atbildēt un parakstīt līgumus", teikts diplomātiskajā telegrammā.

Savukārt Putina piebilde, ka citi politiķi domā citādi, pēc somu diplomātu novērtējuma, nozīmē, ka viņam būs jāizdara spiediens uz Krievijas valdības amatpersonām, kas dod priekšroku daudz stingrākai nostājai.

"Es domāju, ka Ārlietu ministrija un citas iestādes daudz labprātāk palielinātu spiedienu [uz Latviju un Igauniju], nevis salabtu," skaidroja Vīnanens.

Putins sarunas gaitā ar Halonenu arī piezīmējis, ka viņš devis rīkojumu ārlietu ministram Sergejam Lavrovam Briselē apspriest šo jautājumu ar Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem.

Somijas diplomātu rīcībā nebija informācijas par šo sarunu iznākumu.

Kā skaidroja Vīnanens, pat ja Putina piedāvājums ir reāls, ASV un Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai nodrošinātos, ka Krievija tur savu solījumu.

Toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vienīgā no Baltijas valstu prezidentiem 2005.gada 9.maijā Maskavā apmeklēja Uzvaras dienas svinības.

Vīķe-Freiberga toreiz savu lēmumu pieņemt Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu pamatoja ar ticību, ka sabiedroto uzvara pār nacistisko Vāciju ir uzskatāma par demokrātisko vērtību uzvaru pār totalitārismu un tirāniju.

Viņa tolaik devās uz Maskavu un skaidroja Padomju Savienības zvērības Baltijas valstīs, proti, piekrītot braukt uz 9.maija svinībām, Vīķe-Freiberga vienlaikus nāca klajā ar deklarāciju, kurā tika pausta Latvijas nostāja vēsturiskos jautājumos par Otrā pasaules kara noslēgumu.

2005.gada 19.oktobrī no ASV vēstniecības Helsinkos sūtītā vēstulē aprakstīta Halonenas vēl viena vizīte Krievijā, kur viņa vēlreiz tikās ar Putinu.

Kā amerikāņu diplomātiem pavēstīja Vīnanens, Putins tikšanās laikā ar Halonenu atzinīgi izteicies par viņa attiecību straujo uzlabošanos ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Latvijas un Krievijas robežlīgumu 2007.gada 27.martā Maskavā parakstīja toreizējais Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs.

Robežlīgums pēc ratificēšanas abu valstu parlamentos stājās spēkā tā paša gada 18.decembrī.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press