Atklāti politiķi, kuru sarunas vēlējies noklausīties Vilnītis

Atsaucoties uz "informētiem cilvēkiem", kuri nav vēlējušies atklāt savus vārdus, pamatu Jura Juraša un Jutas Strīķes paziņojumiem, ka Vilnītis "vairākkārt lūdzis prettiesiski noklausīties politiķu telefonsarunas" radījušas biroja vadības operatīvās darba sapulces, kuras notikušas pēc Vilnīša iniciatīvas ik nedēļu.

Vilnīša mudinājumi, kurus Jurašs Saeimā sauca par prettiesiskiem, it kā esot izskanējuši šajās darba sapulcēs 2009.gada nogalē un 2010.gada sākumā, pāris mēnešu pirms KNAB vadības konflikts kļuva publisks. Sapulcēs apspriesti dažādi ar KNAB darbību saistīti jautājumi, to vidū operatīvās izstrādes lietas, ar kurām birojs jau strādā un pie kurām varētu ķerties nākotnē. Ja šajās sapulcēs izteiktie mājieni būtu ņemti vērā, varētu būt ierosinātas operatīvās izstrādes lietas, kas varētu radīt pamatu pirmsvēlēšanu gadā noklausīties ietekmīgi politiķu telefonsarunas.

Ar KNAB un prokuratūru saistītas personas esot apstiprinājušas, ka izskanējuši piecu politiķu vārdi - pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja un JL līdere Solvita Āboltiņa, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), par JL kampaņas finansēm atbildīgais Rīgas domnieks Edgars Jaunups, toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) un viņa biroja vadītājs Emīls Jakrins (TB/LNNK).

Precīzāku skaidrojumu tam, kāds tieši būtu pamats operatīvās izstrādes lietu ierosināšanai un kādas ziņas cerēts iegūt noklausīšanās gaitā, informētās personas neesot bijušas gatavas sniegt, jo lietai noteikts sevišķas slepenības statuss.

Jurašs jau ir paziņojis, ka Vilnīša aicinājumiem neesot atsaucies, bet Vilnītis tālāk par runāšanu neesot gājis, lai arī viņam pašam ir tiesības sākt operatīvās izstrādes lietas, līdz ar to nekāda reāla politiķu noklausīšanās neesot notikusi.

Paši pieminētie politiķi par šādu informāciju pārsvarā teikušies neko nezinām vai arī dzirdējuši tikai baumas, bet Jaunups izteicies, ka noklausīšanās tēma Latvijā ir pārspīlēta, jo "aptuveni 90% politiķu un 50% sabiedrības domā, ka viņus noklausās".

Kā ziņots, turpinoties Vilnīša un biroja darbinieku savstarpējiem konfliktiem, marta beigās KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Jurašs Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē paziņoja, ka Vilnītis prettiesiski un bez pamata esot lūdzis noklausīties politiķu sarunas.

Šie lūgumi tikuši izteikti arī KNAB priekšnieka vietnieces Strīķes klātbūtnē. Jurašs no šīm pretlikumīgajām prasībām esot atteicies un par to informējis Ģenerālprokuratūru.

KNAB priekšnieks šādus pārmetumus noraidīja un vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Juraša un Strīķes apgalvojumi, ka Vilnītis prettiesiski un bez pamata lūdzis noklausīties politiķu sarunas, nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Ģenerālprokuratūra Vilnīša iesniegumu izvērtēja un nolēma atteikt sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu pret Jurašu un Strīķi. Atteikums pieņemts, jo nav bijis iespējams gūt pierādījumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu Juraša un Strīķes paustos apgalvojumus, līdz ar ko izdarītajā nodarījumā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Vilnītis ir pārsūdzējis virsprokuroram lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu, lai izvērtētu iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes biroja darbinieku pārmetumos KNAB vadītājam par aicinājumiem noklausīties Latvijas politiķu telefonsarunas.