Līvānu mērs: ja valsts glābj bankas, tai vajadzētu palīdzēt arī saviem iedzīvotājiem
Ja jau valsts glābj bankas, tad tai vajadzētu palīdzēt arī saviem iedzīvotājiem, - tā par valdības nodomu atteikties līdzfinansēt garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstus saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
"Ja Rīgā kāds varbūt domā, ka esam no krīzes ārā un ekonomiskā situācija valstī uzlabojas, tad situācija pašvaldībās liecina par pretējo. Cilvēku pirktspēja krītas, un palīdzības lūdzēju kļūst aizvien vairāk. Tā, piemēram, Līvānu novadā pēdējos divos gados sociālajām vajadzībām atvēlēto līdzekļu daudzums pašvaldības budžetā ir dubultojies. Un nekas neliecina, ka situācija varētu mainīties," skaidro Vaivods.
2009.gadā no pašvaldības budžeta sociālajai jomai piešķirts 338 141 lats jeb 3,6% no kopējā budžeta, šogad - 718 696 lati jeb 8,1%.
Vairākas pēdējās valdības ar savu nepārdomāto rīcību un nodokļu politiku jau ir nodarījušas nopietnu kaitējumu valsts ekonomiskajai attīstībai, nostādot cilvēkus, kas vēl cenšas kaut ko darīt, uz izdzīvošanas sliekšņa, bet, atsakoties līdzfinansēt GMI un dzīvokļa pabalstus, valdība faktiski cenšas visu palīdzības sniegšanu trūkumcietējiem novelt uz pašvaldību pleciem, secina Līvānu novada mērs.
"Ja pašvaldībām sāks pietrūkt līdzekļu palīdzības sniegšanai trūkumcietējiem, viņu maksātspēja strauji samazināsies. Tādējādi šie cilvēki nespēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, kas dzīs bezizejā šo pakalpojumu sniedzējus, - pamatā tie ir pašvaldību uzņēmumi. Un šādā situācijā līdz kraham ir pavisam netālu," brīdina Vaivods.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) plāno veikt izmaiņas likumā, kas paredzētu, ka pašvaldībām ar nākamo gadu vairs nebūtu obligāti jāizmaksā GMI un dzīvokļa pabalsti, bet tiks ļauts pašvaldībām izvērtēt katru situāciju individuāli un noteikt, kāds palīdzības veids katram cilvēkam ir visvairāk vajadzīgs.
"Likumā būtu jāiestrādā norma, kas noteiktu, ka sociālās palīdzības mērķis ir nodrošināt cilvēkiem iztiku un mājokli, bet kādā veidā tas tiks darīts, to mēs gribētu nodot pašvaldību atbildībā," sacījusi labklājības ministre Ilona Jurševska.
Tas nenozīmē, ka GMI pabalsts tiks likvidēts, iespējams, būs daudz pašvaldību, kas šādu pabalstu veidu uzskatīs par ļoti pareizu un atbilstošu, bet tad pašvaldībām būs jānodrošina arī 100% finansējums, norādīja Jurševska. Iespējams, daudzas pašvaldības vēlēsies nosaukt GMI pabalstu par iztikas pabalstu, jo patlaban šī pabalsta nosaukums veicina cilvēkus domāt, ka viņiem kaut kas ir garantēts, arī neko nedarot.
