Zaļās vārnas šogad ligzdošanas vietās Latvijā atgriežas vēlāk

Kā skaidroja zaļo vārnu pētnieks Edmunds Račinskis, šogad zaļās vārnas atgriežas ligzdošanas vietās samērā vēlu, parasti tās Latvijā ierodas jau maija sākumā. Tikai 1999.gadā zaļās vārnas pirmo reizi Garkalnes apkārtnē pamanītas vēl vēlāk - 22.maijā.

Zaļās vārnas mūsdienās Latvijā sastopamas vairs tikai Rīgas apkaimē - Garkalnes mežos, Ādažu poligonā un Silakrogā. Pērn Pierīgā kopā ligzdoja 24 pāri. Zaļās vārnas ir silta klimata putni, kuru barošanās iespējas vasaras sākumā atkarīgas no gaisa temperatūras un lielo kukaiņu - galvenokārt vaboļu - aktivitātes.

Turpmākie novērojumi, kā arī būru pārbaudes ļaus apmēram pēc mēneša izdarīt pirmos secinājumus par to, kāds būs šovasar Pierīgas mežos ligzdojošo zaļo vārnu skaits. Vēlā atlidošana vien vēl nedod pamatu satraukumam par zaļo vārnu ligzdošanu šogad. Ligzdošanas sekmes būs drīzāk atkarīgas no laika apstākļiem un tā, cik labi šogad izdosies nosargāt zaļo vārnu ligzdas pret tādiem postītājiem kā meža caunām, vēstīja Račinskis.

Kopš 2004.gada zaļo vārnu mazuļi Latvijā tiek gredzenoti ar krāsu gredzeniem, bet kopš 2010.gada - ar dzeltenas krāsas gredzeniem, uz kuriem iegravēts divu burtu kods melnā krāsā.

Dabas vērotāji aicināti pievērst īpašu uzmanību katrai redzētai zaļajai vārnai un ne tikai ziņot par to sastapšanu "Dabasdati.lv", bet arī mēģināt ar teleskopa vai teleobjektīva palīdzību apskatīt un dokumentēt gredzenus uz zaļo vārnu kājām.

Šogad zaļo vārnu populācijas saglabāšanas pasākumus un pētījumus jau 14.gadu turpina veikt Latvijas Ornitoloģijas biedrība. 30 jaunu būru izgatavošanu, izlikšanu, aizsardzību pret postītājiem, kā arī būru pārbaudi atbalsta Garkalnes novada dome. Zaļo vārnu būru izlikšanā un pārbaudē dabas liegumā "Garkalnes meži" palīdz arī Dabas aizsardzības pārvalde.