Kāda jēga no „kratīšanām”, ja par tām zināms jau iepriekš?
Vai KANB veiktajām vai plānotajām kratīšanas akcijām oligarhu – Lemberga, Šlesera, Šķēles - īpašumos un ar viņiem saistītajos uzņēmos ir jēga, ja par tām bija zināms jau labu laiku iepriekš?
Šādu jautājumu uzdeva daudzi, jo par KNAB aktivitātēm jau bija zināms iepriekš. Par KNAB vēlmi veikt kratīšanu Aināra Šlesera īpašumos kļuva zināms vēl pirms Saeima lēma par to bija balsojusi. Savukārt par trešdien, 25. maijā pēcpusdienā ieplānoto kratīšanu Ventspils domē jau no rīta ziņoja portāls ventasbalss.lv. Šie ir tikai daži publiski zināmie fakti par KNAB plānotajām kratīšanām.
Līdz ar to diez vai kratīšanās varēja un varēs atrast to, ko izmeklētāji meklēja, jo apsūdzētajiem tika dots laiks drošā vietā noslēpt visu to, kas varētu ieinteresēt izmeklētājus. Vai šajā gadījumā KNAB aktivitātes vienkārši nepārvērtās par farsu?
Likumsargu veiktajām operatīvajām darbībām it kā būtu jābūt „pārsteigumam”, lai viņi varētu notvert noziedzniekus. Tomēr šajā gadījumā izskatās, ka iespējamais noziedznieks par savu aizturēšanu tiek informēts jau iepriekš, lai viņš varētu sagatavoties un paspēt noslēpt visus lietiskos pierādījumus, vai arī aizmukt.
Kasjauns.lv par visnotaļ dīvainās informācijas noplūdes iespējamajiem iemesliem jautāja kriminologam, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekānam profesoram Andrejam Vilkam. Iemesli varētu būt trīs:
Tad, kad tika uzsākts kriminālprocess un tiesa deva sankciju procesuālo darbību veikšanai, loģiski domājošs uzņēmējs vai juridiski izglītots cilvēks, var modulēt situāciju un izanalizēt sekojošās izmeklētāju darbības. Tā kā par oligarhiem dēvētās personas veiksmīgi darbojas gan biznesā, gan politikā, tad viņus un viņu komandas par muļķiem nu nekādi nevar uzskatīt.
Pēc kriminālprocesa ierosināšanas, tiek veiktas dažādas – ap divdesmit darbību, to skaitā arī kratīšanas, konfrontācijas un tamlīdzīgi. Tātad, loģiski visu saliekot „pa plauktiņiem” var izdomāt, kas būs.
2. Iespējama informācija noplūde
Otrkārt, nav izslēgta informācijas noplūde, piemēram, no KNAB vai tiesas, kas apsūdzētajiem paziņo par draudošajām kratīšanām. Motīvi, kāpēc šāda informācijas noplūde ir notikusi, var būt visdažādākie, saka Vilks.
Trešām kārtām, par paredzētajām kratīšanām un operatīvajām darbībām var būt paziņots speciāli. Izmeklētāji informāciju nopludinājuši tīšām, lai pēc šo ziņu paziņošanas, novērotu, kā „sprēgā” apsūdzētie – kur un kā pārvietojas, noklausītos telefonsarunas un savādākā veidā viņus izspiegotu, teic Vilks.
