Unibankas atņemtā zeme nonāk Bērziņa īpašumā
Bijušā baņķiera, tagad prezidenta amata kandidāta Bērziņa vadītā „Unibanka” 1998. gadā Līgatnes zemniekam Ārim Matrozim atņēma zemi un māju, ko 10 gadus vēlāk savā īpašumā ieguva pats Bērziņš.
Izrādās, ka Bērziņa 37 nekustamie īpašumi viņa rokās ir nonākuši dažādā ceļā. 1948.gadā dzimušais zemnieks Āris Matrozis stāsta, ka viņam piederējušos 23 hektārus zemes ar ēkām Līgatnes pagastā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā par parādiem atņēmusi Bērziņa vadītā „Unibanka”, raksta portāls pietiek.com. Tagad kādreiz Matrozim piederējusī zeme un ēkas nonākušas Bērziņa īpašumā.
„Deviņdesmito gadu sākumā paņēmu 2000 latu kredītu Andra Bērziņa vadītās „Unibankas” Cēsu filiālē, ieķīlājot Cēsu rajona Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības „Ennes” dzīvojamo māju. Tajā laikā kredīta procenti bija 40, savos plānos biju kļūdījies un to nevarēju pavilkt. Parāds pieauga līdz 3,5 tūkstošiem latu,» Matrozis raksta vēstulē, kas adresēta „ZZS frakcijas prezidenta kandidāta Andra Bērziņa virzītājiem”.
Kad Matrozis nevarēja kredītu atdot, pie darba ķērās „Unibankas” parādu piedzinējs, izbijušais prokurors Aleksandrs Bimbirulis. Matzrozis teic: „Mani tā nospieda, ka zaudēju ne tikai māju, pie kā pats vien biju vainīgs, bet arī jaunuzcelto kūtiņu, 23 hektāru zemes ar mežu. Rakstīju žēlabu vēstuli bijušā prokurora, tagad parādu piedzinēja Bimbiruļa priekšniekam Andrim Bērziņam. Atbildi, protams, nesagaidīju.”
Kā liecina ieraksts Zemesgrāmatā, tad Matrozis no īpašuma ir šķīries 1998. gadā, bet Bērziņš to iegādājies desmit gadus vēlāk par 55 tūkstošiem latu. Bijušais zemes īpašnieks raksta: „Vieta ir skaista, piesaulē, un Zvārtas iezis tikai desmit minūšu gājiena attālumā no mājas.”
Bērziņš kopš piektdienas kategoriski nav vēlējies atbildēt uz Pietiek.com jautājumiem saistībā ar Matroža apgalvojumiem.
Matrozis vēstulē ZZS Saeimas frakcijas deputātiem teic, ka „jautājums nav šoreiz par mani, tas jau ir pārsāpējis. Vai tāds cilvēks var būt par prezidentu, vai viņš jutīs tautas bēdas? Diez vai! Tādam acīs spīd tikai lati, varbūt iebāzīs roku, cerams, ka savā, kabatā un izvilks mutautiņu, lai noslaucītu līdzjūtības asaru. Gan jau tādi kā es ir daudzi”.
