Zatlers Saeimai nosūta likumprojektus naudas ietekmes mazināšanai politikā

Prezidents rosina izmaiņas Krimināllikumā, likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.

Zatlers vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ("Vienotība") norāda, ka viens no nepieciešamajiem soļiem atklātas un godīgas politikas virzienā ir caurredzama politisko partiju finansēšanas kārtība, paredzot efektīvu uzraudzību pār šīs kārtības ievērošanu un adekvātu sodu sistēmu par tās pārkāpšanu.

Prezidents uzskata, ka neatkarīgi no tautas izvēles referendumā par 10.Saeimas atlaišanu 23.jūlijā Saeimas pienākums, nekavējoties un negaidot tautas nobalsošanas rezultātus, ir vairot sabiedrības uzticību valsts varai un tās pieņemtajiem lēmumiem, tostarp samazinot tā saucamo naudas ietekmi uz politisko procesu.

Zatlers arī uzsver, ka ir pienācis brīdis apliecināt politisko gribu, lai Krimināllikumā tiktu paredzēta atbildība par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem.

"Jānosaka papildu ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai, kas ļautu vēlētājam izdarīt savu – argumentētu un pārdomātu – izvēli. Jādefinē skaidri kritēriji, kas izvirzāmi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentam, lai padarītu biroja priekšnieka izvēles procesu maksimāli skaidru un nodrošinātu labākā iespējamā kandidāta izvēli," rosināto izmaiņu būtību paskaidroja Preses dienestā.

Zatlers norādījis, ka 10.Saeimas vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitācijai politiskie spēki izlietoja kopumā vairāk nekā 3,6 miljonus latu. "Vērienīgie priekšvēlēšanu kampaņu izdevumi rada partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas savukārt palielina risku partijām vēlāk nokļūt šo privātpersonu izvirzīto prasību atkarībā," riskus iezīmējis prezidents, atgādinot, ka no 2012.gada partijas varēs saņemt valsts budžeta finansējumu.

Prezidents uzskata, ka pašlaik spēkā esošās tiesību normas par nelikumīgu partiju finansēšanu ir nepilnīgas, jo praktiski nav paredzēta kriminālatbildība par būtiskiem finansēšanas pārkāpumiem. Pašlaik Krimināllikums noteic atbildību tikai par partiju finansēšanu, izmantojot starpniecību, ja tā izdarīta lielā apmērā.

Turklāt viņš uzsver, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau 2008.gadā rosināja dažādot atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Grozījumi likumos vairākkārt apspriesti gan valdībā, gan Saeimā, bet 2009.gadā Saeimas atbildīgā komisija tos nevirzīja tālāk. Arī 10.Saeimā šai iecerei neizdevās gūt parlamenta atbalstu.

Tādēļ Zatlers KNAB rosinātos priekšlikumus uzskata par pamatotiem un nepieciešamiem un dēvē to par savu pienākumu atkārtoti virzīt šos priekšlikumus diskusijai Saeimā.

Par jebkāda spiediena izdarīšanu uz juridiskām vai fiziskām personām, ievācot ziedojumus, būtu piemērojams atbilstošs naudas sods vai arests. Sankcijas būtu jāvērš arī pret individuāliem partiju pārstāvjiem, kandidātiem, ziedotājiem un jebkuru fizisko personu, kas iesaistīta nelikumīgos partiju darījumos.

Savukārt, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, Zatlers rosina paredzēt, ka no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kurai pieprasīta partijas finansēšana vai šī finansēšana ir izpiesta vai kura labprātīgi paziņojusi par nelikumīgu finansēšanu.

Likumprojektā paredzēti konkrēti soda apmēri.

Vēl Zatlers rosina pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām noteikt 30 dienu klusēšanas periodu, proti, mēnesi pirms vēlēšanu dienas un vēlēšanu dienā aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā ir aizliegta. Savukārt aģitācijas materiālu izvietošana publiskās vietās, presē un valsts un pašvaldību institūcijās ir aizliegta dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā.

Prezidents šo ierosinājumu pamatojis, uzsverot, ka lielākā daļa no priekšvēlēšanu aģitācijai paredzētajiem finanšu līdzekļiem tiek tērēta tieši politiskajai reklāmai ‒ 10.Saeimas vēlēšanās 59% no visiem partiju izdevumiem bija tieši saistīti ar reklāmu. Šāda tendence norāda uz reklāmas nozīmi un ietekmi vēlētāja viedokļa veidošanā. Zatlers uzskata, ka mēnesis pirms vēlēšanām ir jāizmanto, lai vēlētājam dotu iespēju objektīvi pārliecināties par savu izvēli, piemēram, publiskajās debatēs vai deputāta amata kandidātam personīgi tiekoties ar vēlētājiem.

Tāpat prezidents rosina palielināt prasības KNAB vadītāja amata pretendentam. Pēc Zatlera domām, pašlaik likumā noteiktās prasības ir pārāk vispārīgas. Zatlers rosina paredzēt, ka KNAB priekšnieka amata kandidātam ir jābūt ar labu reputāciju, ar augstāko juridisko izglītību (pašlaik ir tikai augstākā izglītība), ar vismaz 10 gadu pieredzi juridiskajā specialitātē, no kuriem vismaz divi gadi ir pavadīti operatīvajā un izmeklēšanas darbā (pašlaik ‒ nepieciešama amatam atbilstoša darba pieredze). Vēl Zatlers aicina noteikt, ka KNAB vadītāja amatam nevar izvirzīt kandidātu, pret kuru sākta kriminālvajāšana. Biroja vadītāja amata pretendents arī nedrīkst būt iesaistījies partijā vai apvienībā.

BNS