Aicina iedzīvotājus peldēties tikai oficiālās peldvietās

Akcijas atklāšanas preses konference notika Daugavas labajā krastā, pie Salu tilta, kur vairāki desmiti cilvēku bija sanākuši zvilnēt saulē un peldēties, kaut arī tā nav oficiāla pludmale. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inese Veisa norādīja, ka šis ir uzskatāms sliktais piemērs, kā iedzīvotājiem nevajadzētu darīt, turklāt tieši šajā iedzīvotāju iecienītajā peldvietā ik vasaru nākas glābt vairākus slīkstošus cilvēkus.

Kā pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, saskaņā ar tiesu medicīnas ekspertu datiem pērn Latvijas ūdenskrātuvēs noslīkuši aptuveni 250 cilvēku. "Arī mūsu statistika nav iepriecinoša," atzina Zitāns, piebilstot, ka, pēc VUGD statistikas, šogad no ūdens izvilktas jau 30 cilvēku mirstīgās atliekas, tostarp noslīcis arī viens bērns.

Vasaras sezonā visvairāk slīkst tieši jaunieši vecumā no 16-35 gadiem, pastāstīja Zitāns. Pašvaldības policijas glābēju priekšnieks Bērzkalns aicināja iedzīvotājus rūpīgāk pieskatīt arī savas jaunākās atvases, jo saskaņā ar RPP apkopoto informāciju dienā vidēji 3-7 gadījumos vecāki, atpūšoties pludmalē, pazaudē savus bērnus no redzesloka.

Par Daugavas krastā notiekošo preses konferenci šodien interesi izrādīja arī vairāki blakus esošie atpūtnieki, kuri nāca klausīties atbildīgo dienestu pārstāvju stāstīto un viņu sniegtās rekomendācijas.

Pasākuma otrajā daļā RPP darbinieki praktiski demonstrēja, kā pareizi jāglābj slīkstošs cilvēks. Kāds RPP Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļas darbinieks izleca no kutera un imitēja slīkšanu, bet divi viņa kolēģi steidzās palīgā. Vienam no glābējiem līdzi bija glābšanas pludiņš, otram nebija. Klātesošajiem tika atgādināts, ka ļoti būtiska ir arī paša glābēja drošība - cietušajam jāpietuvojas tā, lai viņam nebūtu iespējams noslīcināt glābēju.

Pēc tam, kad RPP darbinieki "cietušo" bija izvilkuši seklākā vietā pie krasta, viņš tika ielikts peldošajās nestuvēs un nogādāts uz sauszemes, kur jau gaidīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi.

NMPD brigādes ārsts Maksims Timčenko atgādināja, ka tas, vai cietušais izdzīvos, ļoti lielā mērā ir atkarīgs tieši no to cilvēku pareizas rīcības, kuri ir notikuma vietā un veic pirmos glābšanas pasākumus, līdz ierodas profesionāli mediķi. Timčeko atzina, ka NMPD ne vienmēr paspēs ierasties jau tik ātri, lai uzņemtu cietušo tieši no ūdens. Lielā daļā gadījumu pirmās palīdzības sniegšana būs jāveic neprofesionāļiem.

Paraugdemonstrējuma laikā Timčenko rādīja, kā pareizi jāveic sirds masāža un elpināšana. Šo informāciju iespējams atrast arī NMPD interneta mājaslapā "www.nmpd.gov.lv", VUGD mājaslapā "www.vugd.gov.lv" un citu kampaņā "Jūra nav līdz ceļiem" iesaistīto dienestu tīmekļa vietnēs.

Timčenko piebilda, ka gadījumos, kad pastāv risks, ka cietušajam varētu būt traumēts mugurkauls, iedzīvotāji mēdz nobīties un nolemj "labāk neaiztikt" slīkstošo, lai viņa veselības stāvokli vēl vairāk nepasliktinātu, tomēr tādās situācijās pareizi būtu jebkurā gadījumā izvilkt nelaimē nonākušo cilvēku krastā, vienkārši cenšoties neskart un nekustināt viņa šķietami traumētās ķermeņa daļas.

Kampaņa "Jūra nav līdz ceļiem" ilgs līdz septembra beigām. Tās laikā iedzīvotāji peldvietās tiks informēti par iespējamiem riskiem un pareizu rīcību nelaimes gadījumā. Kā pastāstīja Veisa, kampaņas laikā iecerēts arī veikt pētījumu par to, cik lielā mērā cilvēki ir informēti par drošu peldēšanos un par pareizu rīcību ārkārtas situācijās.

Kampaņas organizatori atgādina, ka, ieraugot slīkstošu cilvēku, ir nekavējoties jāzvana uz ārkārtas situāciju tālruni 112 un, apsverot visus riskus, iespēju robežās pašam jācenšas palīdzēt cietušajam vai jālūdz, lai to dara citi tuvumā esošie cilvēki.

Sabiedrības informēšanas kampaņu "Jūra nav līdz ceļiem" organizē VUGD, NMPD, RPP, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile un AAS "Balta".