Vairums iedzīvotāju Jāņus svinēs draugu lokā pie dabas
Vairums iedzīvotāju jeb 62% aptaujāto šogad Jāņus iecerējuši svinēt draugu lokā pie dabas, liecina SIA "Zaļā josta" veiktās aptaujas rezultāti, kurā apkopotas 1000 respondentu no visas Latvijas sniegtās atbildes.
Par Jāņu svinēšanas plāniem šogad 4% aptaujāto norādījuši, ka svētkus pavadīs kādā publiskā pasākumā, bet 3% garās brīvdienas iecerējuši izmantot, dodoties ārvalstu ceļojumā, savukārt 14% aptaujāto lēmuma pieņemšanu par to, kur svinēt Jāņus, ir atlikuši uz pēdējo brīdi un norāda, ka pagaidām viņiem vēl nav skaidrs, kur tiks sagaidīti vasaras saulgrieži.
No aptaujas dalībniekiem 11% respondentu atklājuši, ka Jāņus nesvin.
Tradicionāli noteiktos svētkos galdā pieņemts celt noteiktus ēdienus. Lieldienās galvenais ēdiens un svētku simbols ir ola, Jāņos siers un alus, Ziemassvētkos cūkas smeceris, zirņi un citi tradicionāli ēdieni. Agrāk liela nozīme svētku mielasta izvēlei bija dažādām mitoloģiskām tradīcijām, taču mūsdienās reti kurš par tām zina izstāstīt.
"Zaļā josta" aptaujā noskaidroja, ka šogad Līgo svētku galdā visbiežāk tiks celts Jāņu siers, alus un cepšanai paredzēta gaļa. Bez tradicionālā Jāņu siera savu svētku galdu nespēj iedomāties 71% aptaujāto, tomēr 61% šādu pat viedokli pauduši par alu un cepšanai un grilēšanai paredzēto gaļu. Aptuveni trešdaļai jeb 32% līgotāju galdā būs celti arī pīrāgi, bet aptuveni tikpat bieži mielasts tiks papildināts ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.
Jāņu sieru, kā galveno svētku cienastu, min iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem - 77% vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem un pat 88% vecumā pēc 50 gadiem, kā arī latviešu tautības pārstāvji - 76% aptaujāto. Savukārt pīrāgus kā neatņemamu svētku mielasta sastāvdaļu biežāk uzsver Latvijas laukos dzīvojošie - 38% aptaujāto un latvieši - 43% respondentu, kamēr krievu un citu tautību pārstāvji svētku mielastu biežāk nespēj iedomāties bez cepšanai paredzētas gaļas - 75%.
Senie latvieši svētku mielastu, tāpat kā ikdienas maltītes, gatavoja pašrocīgi, galdā ceļot ēdienus, kas bija vieglāk pieejami un atrodami piemājas saimniecībās, turklāt šāda gatavošanās svētkiem bija puse no svētku sajūtas. Mūsdienās pašu gatavoti svētku ēdieni vairs nav izplatīta parādība - tikai piektā daļa jeb 19% aptaujāto Līgo svinētāju svētku galdā ir iecerējuši celt pašu gatavotu mielastu. Vairums respondentu jeb 62% atzīst, ka paši gatavos tikai daļu no svētku galdā liekamā ēdiena, bet pārējo iegādāsies kā gatavu produkciju veikalā. Tikai veikalā pirkti gardumi, visticamāk, būs atrodami 9% līgotāju svētku galdā.
Ievērojot to, ka lielākā daļa respondentu svētkus pavadīs līgojot pie dabas, līdzi ņemot ievērojamu daudzumu iepirkumu, bažas rada jautājums par vides piesārņojumu un līgošanas vietas sakopšanu pēc svētkiem. Tikai nepilna desmitā daļa jeb 9% līgotāju atzīst, ka svētku gaitā radušos atkritumus šķiro un nodod otrreizējai pārstrādei. Absolūti lielākā daļa jeb 81% aptaujāto tos kā ierasts izmet atkritumu urnā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. 22% norādījuši, ka svētku laikā radušos atkritumus mēdz sadedzināt ugunskurā, vēstīja SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
"Zaļā josta" aicina svinētājus atcerēties, ka atkritumu dedzināšana Jāņu ugunskurā apdraud un nodara kaitējumu cilvēka veselībai, ieelpojot kaitīgus ķīmiskus savienojumus, un aicina līgotājus nemest ugunskurā atkritumus, plastmasas iepakojumus vai citus videi kaitīgus plastmasas, gumijas vai citu sintētisko šķiedru izstrādājumus.
Dodoties iepirkt visu nepieciešamo svētku mielastam, iepirkumu grozos nonāk ļoti liels daudzums produktu, kas fasēti un iesaiņoti polivinilhlorīda (PVC) plēvēs. Šis šķietami nevainīgais materiāls sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā, kas mērāma virs 1000 grādiem, taču ugunskura temperatūra ir vien 300 līdz 400 grādi. PVC materiālam nepilnīgi sadaloties, gaisā izplatās ļoti kaitīgi hlorsavienojumi un dioksīns, ko ieelpojot nodarām pāri gan savai veselībai, gan apkārtējai videi, piesārņojot gaisu, ko paši elpojam, uzsvēra Lapsa.
Tāpat viņš skaidroja, ka gadījumā, ja ugunskurā dedzināti atkritumi, gaļu cept tajā vairs nedrīkst, jo kaitīgos savienojumus, kas turpina izdalīties no ugunskura, cilvēks apēd līdz ar gaļu. Turklāt šīs kaitīgās vielas pieder pie noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas nogulsnējas uz augsnes, līdz ar lietus ūdeņiem nonāk gruntsūdeņos, radot piesārņojumu, kas apdraud vidi un cilvēku vēl vairākus gadus. Līdz ar to noturīgie organiskie piesārņojumi nonāk cilvēka organismā caur augiem, kas tiek ievākti lietošanai uzturā.
