Baltijas valstu kontrabandas nacionālās īpatnības

Lietuvā ar kontrabandu nodarbojas ihtiandri, Latvijā vērojama kontrabandas alkohola ekspansiju, bet Igaunija vairāk nekā Lietuva un Latvija ir specializējusies arī „valūtas kontrabandā”. Krievijas ziņu aģentūra „Regnum” salīdzinājusi visu trīs Baltijas valstu kontrabandas rūpalus.

Sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju baltiešu kontrabandistiem nodrošina zelta dzīvi, raksta „Regnum”. Jebkurš baltietis zina, kur atrodas alkohola, tabakas vai degvielas „točka”. Ja viņš to gadījumā nezina, tad to var viegli noskaidrot, uzprasot kaimiņam vai pat nejaušam garāmgājējam.

Lietuva

Lietuvā galvenā kontrabandas prece ir cigaretes, kuras vārda tiešā nozīmē var dēvēt par „peldošo tabaku”. Lietuvas mūsdienu folklorā ir sastopami neskaitāmi nostāsti par „ihtiandriem”, kuri pārpeld pierobežas upes ar pie ķermeņa piesaitētu cigarešu paciņu simtiem.

Tomēr cigaretes Lietuvā ne tikai iepeld, bet arī iebrauc. Šī iemesla dēļ Lietuvas pierobežā, ja paveicas, visnotaļ izdevīgi var pārdot nolietotas un vecas vieglās automašīnas. Pircējam galvenais nav vis auto tehniskais stāvoklis, bet gan tikai tas, lai strādātu dzinējs. No automašīnas vārda tiešā nozīmē tiek izrauta visa iekšējā apdare un demontēti sēdekļi, lai tajā varētu ierīkot cigarešu paslēptuves. Vienā šādā pārbūvētā automašīnā var noslēpt ap 1000 paciņu cigarešu. Pārdodot vienu šādu cigarešu kravu, var ne tikai atpelnīt naudu, kas iztērēta par vecās automašīnas pirkšanu, bet pat gūt peļņu. Ja nu kontrabandistu auto notver muitnieki un to konfiscē, tad arī skāde nav diez ko liela, jo jau nākamais kontrabandas brauciens uz kaimiņvalsti pēc cigaretēm zaudējumus kompensēs.

Šādā veidā ar nelegāliem smēķiem tiek apgādāta ne tikai Lietuva, bet arī Rietumeiropa. Lietuvas Muitas departamenta ģenerāldirektors Antanas Šipavičus teic, ka ir pārliecināts, ka 80% Lietuvā aizturētās kontrabandas cigaretes bija paredzētas Rietumeiropas tirgum.

Ja salīdzina ar kaimiņvalsti Poliju, tad Lietuvā cigarešu kontrabanda ir īpaši „populāra”. Ja 2009. gadā Polijā konfiscēja 200 miljonus kontrabandas cigaretes, tad Lietuvā – 100 miljonus. Ja ņem vērā abu valstu iedzīvotāju skaitu un lielumu, tad Lietuvā uz vienu iedzīvotāju kontrabandas cigarešu skaits ir daudzkārt lielāks, saka Šipavičus.

Jāteic, ka paši lietuvieši ir pozitīvi noskaņoti pret kontrabandas precēm un kontrabandistiem. Nesen notikušajā socioloģiskajā aptaujā tikai 1,3% lietuviešu apgalvoja, ka nekad mūžā nav pirkuši kontrabandas preces.

Īpaša Lietuvas kontrabandistu niša ir medikamenti, kuri tiek iegādāti Krievijas anklāva – Kaļiņingradas apgabala aptiekās. Tā kā Lietuvā pārsvarā zāles pārdod tikai pēc receptēm un tās arī ir dārgākas nekā Krievijā, daudzi labāk izvēlas ārstēties ar Krievijā iegādātām zālēm, kuru tirdzniecībai Kaļiņingradas apgabalā nav tik striktu ierobežojumu.

Kaļiņingradas apgabala aptiekāri jau iztālēm pazīst lietuviešus un spēj viņus atpazīt pēc izdarīto pirkuma apjoma un sortimenta. Lietuvā kontrabandas medikamentus varot nopirkt tirgū „zem letes” un lietuvieti, kaut arī viņš ir vesels kā rutks, Krievijā vai Baltkrievijā var viegli atpazīt pēc tā, ka viņš noteikti iegriezīsies aptiekā.

Latvija

Arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā, galvenā kontrabandas prece ir cigaretes. Latvijā tabakas tirgus 38% ir kontrbandistu pārziņā.

Puse no kontrabandas cigaretēm Latvijā ir „More” markas smēķi, bet 7,8% ir tāds padomju laika „relikts” kā „Prima” markas papirosi. Mediķi uzskata, ka „Prima” cigaretes var uzskatīt par ķīmisku masu iznīcināšanas līdzekli. Līdz ar to var uzskatīt, ka cigarešu kontrabandisti pret Latvijas iedzīvotājiem veic arī ķīmisku karu.

Arī kontrabandas degvielu Latvijā var iegādāties bez problēmām. „Regnum” korespondents veica eksperimentu, par kuru raksta: „Latvijas autovadītāju interneta portālos ir ne mazums sludinājumu, kuros viņi raksta, ka ir gatavi pirkt degvielu par 30 eirocentiem (ap 20 santīmiem) litrā lētāk nekā oficiālajās degvielas uzpildes stacijās Vienīgais, kas sludinājumos atklātā tekstā nav minēts ir: „Nopirkšu kontrabandu!”.”

Aptaujājot autovadītājus, korespondents noskaidroja, ka var bez problēmām iegādāties kontrabandas degvielu. Kontrabandisti paši atsaucas uz šiem autovadītāju sludinājumiem. Vienīgi, ja pērkot mazāk par 1500 litriem, pašam jābrauc pakaļ degvielai neitrālā teritorijā.

Kāds autovadītājs stāsta: „Kontrabandisti degvielu iepilda Krievijas pusē, tuvākajā degvielas uzpildes stacijā. Piemēram, „Chrysler” benzīnbākā ietilpt 130 litri. Tas nozīmē, ka vienā reizē kontrabandists Latvijā var pārdot 120 litrus.”

Arī nelegālā alkohola apjoms Latvijā nav mazais. Ja citās Eiropas Savienības valstīs kontrabandas alkohola apjoms ir 5 – 10%, tad Latvijā tas ir 35% no kopējā alkohola tirgus.

„Regnum” atgādina, ka Latvijā ir aizturētas arī visnotaļ dīvainas kontrabandas kravas:

* 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienests aizturēja 1,1 miljonus eiro vērtu kontrabandas Krievijas kompānijas „Baltimor” ražotā kečupa un majonēzes kravu;  

* 2008. gadā lidostā „Rīga” tika aizturēts 40 gadus vecs vīrietis ar lielu Šveices pulksteņu un juvelierizstrādājumu kravu ceļojuma somā;

* šai pašā gadā Rīgas ostā tika uzieti vairāki konteineri ar zemas kvalitātes populāru Ķīnā ražotu Holivudas multeņu varoņu bērnu rotaļlietām.

Igaunija

Arī Igaunijā ir populāras tās pašas kontrabandas preces, kas Latvijā un Lietuvā.

Kontrabandas alkohols Igaunijā ir „iekarojis” 10 – 15% no kopējā alkohola tirgus, kontrabandas cigaretes – 15 – 20% no smēķu tirgus, bet nelegālā degviela un medikamenti – ap 10% no legālā tirgus. Jo konkrētais Igaunijas rajons atrodas tuvāk Latvijas vai Krievijas robežai, jo kontrabandas apjoms tur lielāks.

Narvā kontrabandisti pat esot algojuši profesionālu peldētāju, kurš cigaretes piegādājis peldus pāri Narvas upei.

Tai pašā laikā igauņi daudz vairāk nekā latvieši vai lietuvieši kontrabandu ieved Krievijā. Tā, piemēram, nesen Sanktpēterburgā aizturēja astoņus konteinerus, kas bija ievesti no Igaunijas. Tajos pēc dokumentiem atradās „Ķīnā ražoti keramikas un stikla izstrādājumi.” Patiesībā konteineros bija čemodāni, ceļojumu somas un sieviešu rokassomiņas. Savukārt Ļeņingradas apgabalā aizturēja 17 940 balonus ar celtniecības putām.

Tāpat Igaunija nodarbojas ar kontrabandu, kas nav ietverama klasiskajā kontrabandas definīcijas izpratnē – valūtas kontrabandu. Krievijas masu informācijas līdzekļi raksta, ka caur Igaunijas bankām ir atmazgāti miljardiem dolāru, kas nopelnīti Krievijas „pelēkajā zonā”. Šie darījumi gan tiek slēpti, bet to zinātāji ir „atvadījušies” no dzīves. Par Krievijas Centrālās bankas vadītāja pirmā vietnieka Andreja Kozlova nāves iemeslu 2006. gadā tiek uzskatīta „informācijas bagāža”, ko viņš ieguva pēc vizītes Igaunijā, par igauņu lomu „valūtas kontrabandā”.