Bijusī IZM ierēdne ministrijai tiesas ceļā prasa 10 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju
Kādreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdne Anita Romane, kas 2009.gada sākumā tika atbrīvota no amata saistībā ar viņas amata vietas likvidēšanu, tiesājas ar ministriju par atbrīvošanas rīkojuma atcelšanu un vēlas panākt, lai ministrija samaksātu 10 000 latu morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību.
Bijusī IZM ierēdne ministrijai tiesas ceļā prasa 10 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju
Publicēta: 10:23 03.07.2011.
Rīga, 3.jūl., LETA. Kādreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdne Anita Romane, kas 2009.gada sākumā tika atbrīvota no amata saistībā ar viņas amata vietas likvidēšanu, tiesājas ar ministriju par atbrīvošanas rīkojuma atcelšanu un vēlas panākt, lai ministrija samaksātu 10 000 latu morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību.
Viņa pieteikumā norādījusi, ka ar IZM 2008.gada 23.decembra vēstuli tikusi brīdināta par viņas ieņemamā amata likvidēšanu un valsts civildienesta attiecību izbeigšanu un ar IZM 2009.gada 26.janvāra rīkojumu atbrīvota no Politikas koordinācijas departamenta Pedagogu nodaļas vecākā referenta valsts civildienesta ierēdņa amata ar 2008.gada 29.decembri, un valsts civildienesta attiecības sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju un ierēdņu skaita samazināšanu tika izbeigtas 2009.gada 28.janvārī.
Romanes vērtējumā, ministrija pārkāpusi Valsts civildienesta likuma 35.panta 1. daļu, kas paredz, ka iestādes vadītājs izveido vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātus, jo 2008.gadā nav veikta pieteicējas kā ierēdņa darbības un tās rezultātu izvērtēšana. Ja novērtēšana tiktu veikta, būtu skaidri redzams, ka pieteicējas darba rezultāti ir labāki nekā otram ierēdnim, kas amatu IZM saglabāja.
Tāpat pieteicēja norādījusi, ka Politikas koordinācijas departamenta direktore viņas un otra ierēdņa darbu nav vērtējusi objektīvi. Viņai tikuši uzdoti milzīga apjoma darbi nemotivēti īsos termiņos, kurus Romane arī izpildījusi, savukārt otrs ierēdnis pildījis uzdoto ilgstoši un ar kavējumiem, par ko nav saņēmis aizrādījumus, kā arī kavējis darbu.
Pieteikuma autores ieskatā, nav vienāda un vispār nav vērtēta arī abu ierēdņu kvalifikācija, kas ietver ne tikai nostrādāto laiku ministrijā, bet arī izglītību, profesionālo darba pieredzi un darba rezultātus, bez tam ierēdnim, kas no amata nav atbrīvots, trūcis augstākās izglītības.
IZM Romanes pieteikumu nav atzinusi un lūgusi tiesu to noraidīt.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidījusi. Spriedums apstrīdēts Administratīvajā apgabaltiesā, kas šā gada 14.janvārī Romanes pieteikumu apmierinājusi daļēji un atcēlusi apstrīdēto 2009.gada 26.janvāra rīkojumu.
Apgabaltiesa uzlikusi par pienākumu IZM atjaunot Romani valsts civildienestā IZM mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Apgabaltiesa uzlikusi par pienākumu IZM atlīdzināt Romanei nesaņemto atalgojumu par laika periodu no 2009.gada 29.janvāra līdz atjaunošanai valsts civildienestā, kā arī uzlikusi par pienākumu IZM atlīdzināt Romanei morālo kaitējumu - 500 latus.
Šonedēļ savu galavārdu minētajā lietā teiks Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments, kas Romanes un IZM strīdā par morālā kaitējuma kompensāciju savu spriedumu paziņos piektdien, 8.jūlijā, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
