Krievija spētu iekarot Baltiju aptuveni nedēļas laikā
Krievijas armija, īpaši nepiepūloties nedēļas laikā varētu okupēt visas trīs Baltijas valstis. Tādēļ gan Zviedrijai, gan Somijai jādomā, kā tās aizstāvēt pret varbūtējo krievu agresiju.
Ja Igauniju, Latviju un Lietuvu ieņemtu krievu karaspēks, tad arī Ziemeļvalstīm nav gaidāmas „saldas dienas”, tādēļ gan zviedriem, gan somiem jābūt risinājumam kā rīkoties ļaunākajā gadījumā. Zviedrijas Militārās akadēmijas speciālisti spriež, ka Latvijai iespējamā kara gadījumā jābūt gatavai Kurzemē uzņemt zviedru desantu, lai tas aizsargātu Latviju pret agresoriem.
Zviedrijas Militārā akadēmija nule kā izdevusi grāmatu (Bo Hugemark (redaktors). „Till broders hjalp. Med sikte pa en svensk solidarisk strategi. Kungl krigsvetenskapsakademien.” Stokholma, 2011.), kurā vietējie militārie speciālisti apskata jautājumu, kā būtu jārīkojas Zviedrijai un Somijai, ja Baltijas valstis pēkšņi kļūtu par Krievijas agresijas upuri, Igaunijas laikrakstam „Eesti Ekspress” raksta Jūrmalā dzīvojošais somu žurnālists, kādreizējās Latvijas diplomātes Annas Žīgures dzīvesbiedrs Juka Rislaki.
Grāmatas autori uzsver, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir tik militāri vājas, un to ģeogrāfiskais novietojums tik bīstams, ka Krievijas armija spētu okupēt Baltijas valstis apmēram vienas nedēļas laikā. Tādēļ Ziemeļvalstīm militārā palīdzība agresijas gadījumā Baltijas valstīm būtu jāsniedz jau pašā kara sākumā. Tā kā Eiropas Savienībai trūkst gan gribas, gan spējas karot, Baltijas aizstāvēšanai būtu jānotiek NATO vadībā.
Baltijas okupācija pasliktinātu gan Somijas, gan Zviedrijas ziemeļvalstu situāciju, uzsver militārie pētnieki. Autori gan mierina, ka šāds uzbrukums tuvākajā laikā nav reāls, tomēr uzskaita vairākus notikumus, kas raisa bažas: 2007. gada pavasara nemieri un kiberuzbrukums Igaunijā, Krievijas bruņoto spēku pastiprināšana Baltijas valstu robežu tuvumā, Gruzijas karš. „Eesti Ekspress” jautā: „Kas notiks, ja Narvas krievi sarīkos nemierus un Krievija nolems zibenskarā sev pievienot ziemeļaustrumu Igauniju?”
Kara gadījumā rietumiem ātri jānodrošina Baltijas teritorijā atbalsta punkts, lai uz turieni varētu piegādāt papildspēkus un tehniku. Zviedrijas armijas ģenerālis Karlis Neretnieks uzskata, ka Somijas un Zviedrijas desantniekiem būtu jāsāk ar Sāmsalas un Hījumā salas ieņemšanu, jo krievu pretgaisa spēku izvietošana tur nopietni apdraudētu lidojumus pār Baltijas valstīm.
Somijas gaisa spēki varētu piedalīties zināmu mērķu iznīcināšanā arī ārpus Igaunijas salām. Savukārt Zviedrijas desantnieki rūpētos par atbalsta punkta nodrošināšanu arī Kurzemē. Par pārējo gādātu amerikāņu, vācu un poļu NATO spēki. Tomēr pastāv bažas, ka Krievija varētu sākt draudēt ar kodolieročiem.
Grāmatas sastādītājs Bo Hugemarks uzsver, ka krīzei ir jāgatavojas un jāorganizē kopīgi militārie manevri. Zviedrijas sabiedrībā arī jāizvērš izglītojoša kampaņa, kuras mērķis būtu radīt pozitīvu attieksmi pret palīdzības sniegšanu Baltijas valstīm.
Tai pašā laikā tiek norādīts, ak Zviedrijai lielāka uzmanība jāpievērš Gotlandes salas aizsardzībai, kuras pašlaik praktiski nav. Piemēram, Zviedrijas Tautas partijas vadītājs Jans Berklunds šī mēneša sākumā ierosinājis Gotlandē izvietot 5000 vīru lielu Zviedrijas armijas korpusu, jo, ja krievi „mums atņems Gotalndi, tad to vairs nekad neatgūsim”.
