Izkropļotā Latvijas karte: nosaukums ir, vietas nav

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī Daugavpils novada dome no adrešu reģistra nolēma svītrot Degļu ciemu, jo tajā pēdējā iedzīvotāju bija mirusi pirms pāris gadiem un tagad tur vairs nebija neviena cilvēka un dzīvošanai derīgas ēkas, Latvijā arī sāka rēķināt, cik tad īsti mūsu valstī ir tādu „Degļu ciemu” - apdzīvotu vietu, kuras skaitās tikai uz papīra.

Statistika ir vairāk nekā šokējoša. Pēc Valsts zemes dienesta datiem Latvijā ir 7334 oficiāli uzskaitītu ciemi, kuri arī ir ierakstīti Adrešu reģistrā. Tomēr liela daļa no tiem ir tikai uz papīra, kuros dzīvu cilvēku ne ar uguni nesameklēt.

482 no 7334 ciemiem neatrodas neviena ēka un, loģiski, ka tur arī nedzīvo neviens cilvēks. 567 ciemos ir reģistrēta tikai viena ēka, bet 516 ciemos – tikai divas ēkas.

Tas nozīmē, ka 1565 apdzīvotās vietas Latvijā, kuras lepni nes ciema nosaukumu, nemaz par ciemiem tā kā nevarētu saukt. Vismaz katrs piektais Latvijas kartē atzīmētais ciemats ir tikai formāls burtu savirknējums, jo apdzīvota vieta, kurā apdzīvotas ir tikai divas mājas par ciemu tā kā nebūtu uzskatāms. Tai pašā laikā arī jāuzsver, ka nākotnē ciemu skaits būtiski saruks, jo Latvijā ir simtiem ciemu, kurā iedzīvotāji ir tikai daži pensionāri - un tie nav vis 65 gadus veci seniori, bet gan 85 gadu veci ļaudis, kuri vēl tikai dažus gadus spēs „noturēt” ciema nosaukumu kādu trīs piecu viensētu pudurim.

Neviens nezina, kas ir ciems

Latvijā ir visai dīvaina situācija, jo neviens īsti nevar pateikt, ko tad mēs drīkstam un ko nedrīkstam saukt par ciemu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš pirms pusgada Latvijas oficiālajam valsts portālam lv.lv teica:

„Grūtības rada tas, ka nevienā likumā īsti precīzi nav pateikts, kas ir ciems, kas ir izveidota iela. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir dota ciema definīcija, kur iekļauti trīs kritēriji: esošā vai plānotā koncentrēta apbūve (tātad ciems varētu būt arī tad, ja tukšā vietā ieplāno apbūvi), nākamais kritērijs to apgāž, jo teikts, ka ciemā pastāvīgi dzīvo cilvēki, bet netiek nosaukts - cik daudz; un trešais kritērijs - ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Taču, ko tas nozīmē, - atkal nav definēts.”

Tagad, kad ievieš jauno adresācijas sistēmu, pašvaldības arī ķērušas pie ciemu apzināšanas. Piemēram, pēc jaunās kārtības ciemos vajadzētu māju nosaukumus aizstāt ar māju numuriem, bet lauku ceļus ar ielu nosaukumiem. Pašvaldībām, mēģinot to visu izdarīt, bieži vien nākas konstatēt, ka nav ne ielu, ne māju, kam piešķirt numerāciju.

Daugavpils novada Degļu ciems Višķu pagastā bija pirmais, kas zaudējas savu statusu. Bet nebūt ne pēdējais...

Tautas domnīcā scenariji.lv rakstā „Melnie caurumi Latvijas kartē” teikts:

„Problēma nav tā, ka no kartes nozūd viens vai otrs ciems, bet gan tā, ka trūkst vienotas lauku teritorijas attīstības stratēģijas.

No Latvijas kartes viens aiz otra pazūd ciemi, kuros vairs nav neviena cilvēka un pēdējās ēkas ir sabrukušas. Šāds process nav pārsteigums arī Eiropā, kur ne mazums vēsturiski apdzīvotu teritoriju vairs nav iespējams atdzīvināt. Ciemu iztukšošanās nozīmē vien to, ka mainās saimniekošanas formas, sabiedrības aktualitātes un dzīvesveids. Problēma ir tā, ka Latvijā trūkst šiem pārmaiņu procesiem piemērotas ilgtspējīgas apdzīvotības politikas. Neviens nezina, kāda ietekme būs tam, ka neapdzīvotas paliks plašas teritorijas pie Eiropas Savienības austrumu robežas, parādīsies „caurumi” Latvijas vidienē un degradēsies lauki Lietuvas tuvumā. (..)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ciemu izzušanā nesaskata neko ārkārtēju, sakot, ka tas ir normāls process – vēsturiskie ciemi izzūd un veidojas jauni lielo pilsētu, it īpaši Rīgas, tuvumā. Tikmēr demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, ka problēma jau nav administratīvie iedalījumi, bet gan reālā aina – lauku teritorijās paliek aizvien mazāk cilvēku, kuru vidējais vecums ir krietni zem ekonomiski aktīvā.

Latvijā ir simtiem ciemu, kur dzīvo vien daži pensionāri un viņiem nav pat 65, bet gan 85 gadi.”

Izmirušo ciemus pašvaldības tagad uzskaita un drīzumā varētu sākties masveidīga Latvijas kartes „revidēšana”.

Daugavpils novadā par izmirušiem var uzskatīt 43 ciemus. Visvairāk izmirušu ciemu Daugavpils novadā esot Tabores pagastā, kur atrodoties 12 izmiruši ciemi, savukārt Demenes pagastā – 11, bet Ambeļu pagastā – astoņi izmiruši ciemi.

Krāslavas novadā ir 20 izmiruši ciemi, Baltinavas novadā – 19, Balvu novadā – 18, Viļakas novadā – 15, Ķeguma novadā – 11 izmiruši ciemi.

Vecumnieku, Aknīstes un Priekules novadā – katrā pa sešiem. Jelgavas novadā – četri. Dobeles, Skrundas, Ogres, Talsu, Madonas novadā - katrā pa diviem,

Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl...

Lielākajā daļā šo ciemu ēkas nav reģistrētas, līdz ar to šie ciemi eksistējuši vien uz papīra. Tie nekad nav apdzīvoti jau daudzus gadus. Vairums no šiem ciemiem atrodas Latgales pusē.