Rubenis priecīgs: aktieriem šogad nebija jāiet piespiedu atvaļinājumā

Direktors uzsvēra, ka tas ir ļoti labs rādītājs, jo bijušais Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis aprēķinājis, ka Latvijā kultūras pasākumus apmeklē tikai 40 000 cilvēku.

Pagājušajā sezonā Nacionālais teātris sniedza 524 izrādes, vidēji 58 izrādes mēnesī.

Vidējais zāļu piepildījums bija 80%.

Teātra populārākā izrāde lielajā zālē bija "Latgola.lv", kuru noskatījās 37 261 skatītājs. Izrādi "Leo. Pēdējā bohēma" noskatījās 24 490 skatītāji, "100 g žurkas" - 18 363 un "Anna Kareņina" - 10 636 skatītāji.

Aktieru zālē populārākie iestudējumi bija "Laulāts un brīvs", "Garās dienas ceļš uz nakti", "Bille". Jaunajā zālē vislielākā skatītāju atsaucība bija izrādēm "Septiņi Fausti", "Cilvēks Karamazovs", "Novakars: Kopsavilkums".

Vidējā biļešu cena aizvadītajā sezonā Nacionālajā teātrī bija 7,05 lati.

Vidējā alga Nacionālajā teātrī ir 380 lati pirms nodokļu nomaksas. Tikai četriem aktieriem alga ir 600 latu, pārējiem - 460-480 latu.

Pērn Nacionālā teātra budžets bija 2 340 000, no tiem 62% teātris nopelnīja pats par biļetēm, tajā skaitā apmēram 8% bija sponsoru ziedojumi, 38% teātra budžeta veidoja valsts dotācija. Teātrim nav nodokļu parādu, un aktieriem šogad nebija jāiet piespiedu bezalgas atvaļinājumā.

Tomēr direktors Rubenis apgalvoja, ka reizēm jūtas nevis kā mākslas, bet kā ražošanas iestādē, kurā nav pieļaujams māksliniecisks "brāķis". "Ja nevar mākslā rēķināties ar neveiksmi, tā pati jau ir neveiksme," teica Rubenis.

Braukājot pa reģioniem, Rubenis esot secinājis, ka "publikas mākslinieciskās gaumes audzināšana nav nemaz pavirzījusies uz priekšu".

Turpmāk apgrūtināta būs lauku skatītāju nokļūšana uz Nacionālā teātra izrādēm, jo autostāvvieta teātra priekšā, kur varēja atstāt autobusu, ir likvidēta, sakarā ar tramvaja sliežu pārlikšanu.

Rubenis arī uzsvēra, ka vajadzētu nevis runāt par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu atcelšanu valsts kapitālsabiedrībām, kuras ziedo mākslai un sportam, bet tieši pretēji - apzināt teātru un muzeju visneatliekamākās vajadzības, lai tās atrisinātu ar valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem. Piemēram, bez "Latvijas Valsts mežu" atbalsta Nacionālais teātris nevarētu nomainīt skatuves grīdu, kura rekonstrukcijas laikā bija tik nekvalitatīvi uzbūvēta, ka pat desmit gadus nenostāvēja, kaut pirmā skatuves grīda bija kalpojusi gandrīz simts gadus.