Detektīvstāsts ir galā: policija pabeidz izmeklēšanu nozagtās Armanda kunga savrupmājas lietā

2015.gada nogalē Teikas iecirkņa darbinieki sāka kriminālprocesu pēc tam, kad uz vienu māju Juglā pretendēja divi īpašnieki - viens ar mantojuma tiesības apliecinošu dokumentu, otrs - uzrādot Zemesgrāmatu. Strīdīgajam īpašumam tika uzlikts arests, tādējādi nodrošinoties pret jebkādu tālāku īpašnieku maiņu, un lietu pārņēma Galvenā kriminālpolicijas pārvalde.

Izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecināja, ka personu grupa, viltojot dažādus dokumentus, īsā laika posmā ieguvusi savā īpašumā cietušajam piederošu māju, tādējādi radot materiālo zaudējumu 150 000 eiro apmērā.

Kriminālpolicija noskaidroja iesaistīto personu identitāti un aizturēja trīs krāpšanas shēmā iesaistītās personas, tostarp 1978.gadā dzimušo shēmas organizatoru un divus tās realizētājus - 1941.gadā un 1994.gadā dzimušus vīriešus.

Aizturētās personas atzītas par aizdomās turētajiem, un visiem trīs vīriešiem piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Tāpat arestēti aizdomās turēto personu īpašumi, un jūlija beigās Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai lūgts sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu lielos apmēros.

Māte atstāj mantojumu

Nodzīvojusi garu, cienījamu mūžu, 94 gadu vecumā 2010. gada maijā aizsaulē aizgāja juriste un skolotāja Benita Henfrontina Vilma Salmiņa. Viņas vienīgais dēls Armands Salmiņš mantoja mātes divstāvu savrupmāju Juglā, Malienas ielā 58.

Pēc Salmiņas nāves šajā namā vēl vienu gadu, līdz sava mūža galam, nodzīvoja viņas dzīvesdraugs (laulība nebija reģistrēta). Pēc viņa nāves māja stāvēja tukša, jo mantiniekam ir cita dzīvesvieta. Viņš tikai regulāri ieradies pārbaudīt, vai viss kārtībā, ikdienā māju pieskatīja kaimiņš.

Salmiņam bija notāra izdota mantojuma apliecība, taču viņš nebija ierakstījis māju zemesgrāmatā uz sava vārda. Turklāt visus šos gadus nebija maksājis nekustamā īpašuma nodokli, un parāds kopā ar kavējuma naudu veidoja krietnu summu. Salmiņš māju nevienam neizīrēja un plānoja, ka tajā dzīvos viņa meita, kad atgriezīsies no studijām ārzemēs.

Svešinieki pagalmā

Pērn 9. decembra rītā Salmiņam satraukts piezvanīja kaimiņš – vārtiņi un mājas durvis esot uzlauztas, pagalmā grozās četri vīrieši un sieviete, kas atbraukuši ar vairākām automašīnām.

Salmiņš bija darba darīšanās ārpus Rīgas, par ielaušanos ziņoja policijai un pats tūdaļ brauca uz Juglu. Tikmēr ieradies arī policists, toties svešinieku kompānija sarukusi. Sergejs Gaidukovs, 21 gadu vecs puisis, apgalvoja, ka viņš tagad ir mājas īpašnieks, un rādīja zemesgrāmatu apliecību. Viņam līdzi bija otrs jauneklis, draugs vai paziņa. Trešais vīrietis, solīdi ģērbies 40–50 gadus vecs latviešu kungs, uzvedās ļoti enerģiski un apgalvoja, ka grib no Gaidukova pirkt šo īpašumu.

Policists Gaidukovam un Salmiņam lika braukt uz iecirkni rakstīt paskaidrojumu, bet pārējos divus palaida vaļā, nenoskaidrojot viņu personību un nenopratinot kā lieciniekus. Tajā pašā dienā policija ierosināja kriminālprocesu par krāpšanu sevišķi lielā apmērā.

Dīvainie darījumi

Kas izriet pēc dokumentiem? Četrus mēnešus pirms savas nāves, 2010. gada 5. janvārī, Benita Henfrontina Vilma Salmiņa par 30 000 latu (42 686,15 eiro) esot pārdevusi Jurim Mazjānim 999/1000 daļas no īpašuma Malienas ielā 58 un 1/1000 daļu uzdāvinājusi. To apliecina ieraksti zemesgrāmatā, pirkuma un dāvinājuma līgumi un tiem atbilstoši nostiprinājuma lūgumi, kas glabājas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļā.

Interesanti, ka par šo darījumu Salmiņa nav stāstījusi pat saviem tuvākajiem cilvēkiem – dēlam un dzīvesdraugam – un turpinājusi dzīvot tā, it kā māja joprojām piederētu viņai. Salmiņš tādu Juri Mazjāni nepazīst un neko par viņu nav dzirdējis.

Lasītājus acīmredzot mulsina arī 1/1000 dāvinātā daļa. Kāpēc viens kriksis jādāvina? Vai tad par to pašu summu nevarēja pārdot visu māju un noformēt vienu pirkuma līgumu?

Šāds „dancis” ar pirkšanu un dāvināšanu ir ierasts, lai apietu pašvaldības pirmpirkuma tiesības. Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz māju, taču ne uz mājas daļu. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgotāji, piemēram, vienā dienā pārdod pusi mājas un nākamajā – otru pusi. Vai arī daļu īpašuma pārdod, bet atlikušo – dāvina. Kaut gan ir papildu izdevumi, formējot divus dokumentus, nevis vienu, toties droši, ka pašvaldība neiejauksies un nenopirks īpašumu, kuru pārdod par nesamērīgi zemu cenu.

Uz jauno māju nepārceļas

Nopircis (ja ticam dokumentiem) māju un zemesgabalu, Juris Mazjānis uzvedas pavisam dīvaini. Viņš jauniegādātajā īpašumā nerādās, bet turpina mitināties nelielā īrētā dzīvoklītī ar malkas apkuri un auksto ūdeni, 20 kvadrātmetru platībā Rīgā, Klusajā ielā 15.

Arī pēc tam, kad Mazjānim par komunālo maksājumu parādiem atslēdz elektrību, gāzi un ūdeni, viņš bez jebkādām ērtībām, sveču gaismā spartiski mīt Klusajā ielā. Un pat, kad pērn maijā Mazjāni par parādiem izliek no Klusās ielas dzīvoklīša, viņš nepārceļas uz dzīvi viņam piederošajā (ja ticam dokumentiem) savrupnamā Malienas ielā.

Tikai rudenī Mazjānis beidzot nolemj ierakstīt Malienas ielas māju zemesgrāmatā uz sava vārda. Nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatai (ja ticam dokumentiem) pie notāres parakstīti jau sen, 2010. gada 5. janvārī, un 2015. gada 7. oktobrī Mazjānis tos beidzot iesniedz Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļā. 14. oktobrī zemesgrāmatu tiesnese Antra Tiltiņa māju ieraksta zemesgrāmatā uz Mazjāņa vārda.

Dažas dienas vēlāk, 19. oktobrī, Mazjānis 1/1000 daļu mājas uzdāvina Aldim Citam, bet 20. oktobrī par 40 000 eiro pārdod viņam visas pārējās daļas.

Pusi nama iemaina pret vecu BMV

Aldis Cits uzvedas pavisam dīvaini. Ja ticam dokumentiem, viņš jau 26. oktobrī mājas domājamo pusi iemaina pret 1999. gada BMW, kas pieder mums jau pazīstamajam Sergejam Gaidukovam. 27. oktobrī Cits mājas otru domājamo pusi pārdod Gaidukovam par 10 000 eiro.

Tātad, ja ticam dokumentiem, Cits par māju samaksā 40 000 eiro un jau nedēļu vēlāk par to saņem tikai 10 000 eiro un 16 gadus vecu autolūzni! Ne notārei, kura parakstīja nostiprinājuma lūgumus šiem darījumiem, ne zemesgrāmatu tiesnesei tas nešķita nekas neparasts, un darījumi bez aizķeršanās ierakstīti zemesgrāmatā.

Kamēr policija vilcinās, māju ieķīlā

Toties Gaidukovs gan ir veikls puisis ar stipriem nerviem. Neraugoties uz to, ka 9. decembrī sākts kriminālprocess par krāpšanu, viņš 16. decembrī māju ieķīlā firmā „Grand Credit” un paņem 45 000 eiro lielu kredītu remontam ar likmi 13% gadā.

Zemesgrāmatu tiesnese Antra Tiltiņa 21. decembrī īpašumam nostiprina 90 000 eiro lielu hipotēku. Šķiet, „Grand Credit” darbinieki iekļuvuši īpašumā, jo viņu rīcībā ir visu mājas iekštelpu fotoattēli.

Tiklīdz bija sākts kriminālprocess, cietušais Armands Salmiņš prasījis, lai policija īpašumam uzliek arestu. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Teikas iecirkņa inspektore Līna Korņejeva atbildējusi, ka 12. decembrī nosūtījusi zemesgrāmatu nodaļai attiecīgu vēstuli.

Salmiņš devies uz turieni, viņam atbildējuši, ka tādas vēstules nav. Tad Salmiņš gājis pie Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieces Tatjanas Kotikovas, viņa stāstījusi, ka pati personīgi bijusi zemesgrāmatu nodaļā un visu nokārtojusi. Taču Salmiņš noskaidro, ka arests joprojām nav uzlikts.

Tikai pēc tam, kad viņš aizgājis pie Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Eduarda Bartkeviča, kurš uzrauga šo lietu, un noskaidrojis, ka aresta uzlikšanai vajadzīgs izmeklēšanas tiesneša lēmums, policija vairāk nekā mēnesi pēc kriminālprocesa sākšanas, 15. janvārī, pieņēmusi lēmumu par aresta uzlikšanu īpašumam. Zemesgrāmatā aizliegums ierakstīts 25. janvārī. Tikmēr Gaidukovs jau vairāk nekā pirms mēneša māju ir ieķīlājis.

Bet kas tad bija ar 12. decembra vēstuli? Izrādās, ka tāda vēstule patiešām ir, tikai tajā policija lūgusi zemesgrāmatai atļauju iepazīties ar dokumentiem...

Iesaistītie personāži

Kas par cilvēkiem ir Juris Mazjānis un Aldis Cits? Mazjānis dzimis 1941. gada augustā, 74 gadus vecs. Runā, ka esot sēdējis cietumā. Prot sarunāties ar cilvēkiem, atrast kopīgu valodu. 2010. gadā, kad viņš formāli nopircis Malienas ielas māju, Mazjānis īrēja dzīvokli Klusajā ielā un strādāja par šoferi.

Pēc dažiem gadiem nomira viņa sieva, un cilvēks „nolaidās” – zaudēja darbu, nemaksāja par dzīvokli, mājās veda pudeles brāļus, trokšņoja, traucēja kaimiņus. Pēc divu gadu tiesāšanās pērn maijā Mazjāni ar tiesas spriedumu izlika no dzīvokļa. Pēc tiesas izdotā izpildraksta saņemšanas anulēja arī viņa deklarēto dzīvesvietu šajā adresē.    

Aldis Cits dzimis 1968. gada oktobrī, 47 gadus vecs. Visos līgumos kā savu adresi norāda dzīvokli Rīgā, Zvaigžņu ielā 13/1, taču kaimiņi šādu cilvēku neatceras. Mājas īpašnieks apliecina, ka Cits šajā adresē nekad nav dzīvojis un īres līgumu nav slēdzis.

Pirms kāda laika, namīpašniekam nezinot, viņš gan bija šeit deklarējis dzīvesvietu, taču tagad vairs nav deklarējies šajā adresē. Jau gandrīz sešus gadus Cita norādītajā dzīvoklī mīt citi īrnieki, taču uz šo adresi ik pa laikam pienāk viņam adresētas vēstules.

Sergejs Gaidukovs, kaut gan dzimis Rīgā, ir Krievijas pilsonis. Ar viņu sazināties neizdevās, jo uz telefona zvaniem Gaidukovs neatbild.

Viltots gan mātes, gan notāres paraksts

Apkrāptais Armands Salmiņš dabūjis dokumentu kopijas. Mātes vietā pirkuma un dāvinājuma līgumus parakstījis cits cilvēks, jo māte parakstījās pavisam citādi – uzreiz pamana dēls.

Kā ar notāres apliecinājumu? Ja tic dokumentiem, Salmiņas parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem 2010. gadā apliecinājusi zvērināta notāre Elita Markeviča. Viņa 2012. gada 1. augustā devusies pensijā. Ja notārs pārtrauc darbu, viņa lietas pārņem cits notārs pastāvīgā glabāšanā.

Markevičas lietas pārņēmusi notāre Ineta Bulāne, un viņa, apskatot dokumentus, konstatē, ka kolēģes paraksts un arī zīmogs ir viltots. Korektuma pēc gan piebilst: “Manuprāt, jo tādas lietas jāizmeklē policijai.”

Bulāne skaidro, ka atbilstoši Notariāta likumam jebkuru dokumentu, uz kura notārs liek savu parakstu un zīmogu, viņš ar kārtas numuru reģistrē aktu un apliecinājumu reģistrā, kas jāglabā pastāvīgi. Ieskatoties šajā reģistrā, Bulāne konstatē, ka nostiprinājuma lūgumus par Salmiņas mājas pārdošanu un dāvināšanu notāre Markeviča nav apliecinājusi!

Ja zemesgrāmatas tiesnese gribētu pārliecināties par nostiprinājuma lūgumu īstumu, nebūtu problēmu piezvanīt notārei un to noskaidrot. Taču Bulānes praksē neviena šāda gadījuma nav bijis.

Tiesnešiem aizliegts pārbaudīt ziņas

Zemesgrāmatu likuma 76. pantā rakstīts, ka, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotajos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai privātpersonām.

77. pantā teikts, ka zemesgrāmatu tiesnesis pārliecinās vienīgi par to, vai iesniegti visi vajadzīgie dokumenti; vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīm redzami pretlikumīga un vai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai.

Faktiski Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Antra Tiltiņa pārbaudījusi vienīgi to, ka 2010. gadā, kad it kā apliecināti nostiprinājuma lūgumi, notāre Elita Markeviča patiešām strādājusi. Dokumentu īstums zemesgrāmatu tiesnesei nav jāpārbauda, viltojumiem durvis vaļā!

Kā blēži vāc informāciju

Tas, ka Malienas ielas māja nav apdzīvota, redzams katram garāmgājējam un garāmbraucējam. Par 4,50 eiro ikviens zemesgrāmatu nodaļā par pasūtīt izziņu par jebkuru īpašumu. Tajā būs norādīts īpašnieka uzvārds un personas kods.

Ierakstot „Googl”e meklētājā Benitas Salmiņas vārdu, portālā nekropole.lv atrodam viņas miršanas datumu. Šīs ziņas tur ievietojuši gādīgie tuvinieki, lai saglabātu aizgājējas piemiņu. Citos gadījumos meklētājs var uzrādīt, piemēram, sludinājumu „Latvijas Vēstnesī” par mantojuma atstāšanu.

Ieguvuši miršanas datumu, blēži var pēc saraksta izvēlēties kādu notāru un izgatavot viņa zīmogu. Darījuma datumam var izvēlēties pusgadu pirms aizgājēja nāves. Un droši parakstās gan mirušā, gan notāra vietā, skaidri zinot, ka parakstu un zīmoga īstumu neviens nepārbaudīs. Gatavs! Tie jau ir dokumenti, ar kuriem doties uz zemesgrāmatu nodaļu.

Neliela aizķeršanās var rasties ar pases datiem. Pēc cilvēka nāves tuvinieki viņa pasi nodod dzimtsarakstu nodaļā, pretī saņemot miršanas apliecību. Taču pases dati šur tur tomēr parādās. Piemēram, Salmiņa savu māju zemesgrāmatā ierakstīja 2006. gadā, un zemesgrāmatu nodaļā iesniegtajos dokumentos ir viņas pases numurs, izdošanas laiks un vieta.

Šos datus krāpnieki norādījuši precīzi, tikai izdevējiestāde nostiprinājuma lūgumā norādīta neprecīzi: Rīgas vidzemes (ar mazo burtu!) priekšpilsētas. Kāda Vidzemes priekšpilsētas iestāde – nav rakstīts. Zemesgrāmatu tiesnese šo kļūdu nav pamanījusi. Pirkuma līgums pilns ar gramatiskām kļūdām, taču tas esot pieļaujams, jo līgumu rakstījuši paši, nevis notārs.

Dati par parādniekiem

Ja nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, krājas gan nodokļa parāds, gan informācija par šādiem īpašumiem. Arī Malienas ielas māja bija parādnieku sarakstā.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde pērn 15. septembrī nosūtīja vēstuli uz Salmiņa dzīvesvietu, lūdzot ierasties, līdzi ņemot mantojuma apliecību. Salmiņš vēstuli nesaņēma un nedeva par sevi nekādu ziņu.

Interesanta sagadīšanās, ka jau pēc mēneša sāka uzdarboties blēži un oktobrī ierakstīja māju zemesgrāmatā uz Mazjāņa vārda. Lai to izdarītu, jāsamaksā viss nodokļa parāds, kā arī nodoklis līdz gada beigām. Blēži to izdarīja. Hipotētiski varam pieņemt: uzzinot, ka no Salmiņa nav nekādu ziņu, krāpnieki nolēma, ka viņš nedzīvo Latvijā, un sāka īstenot savu plānu.

Tikmēr Pašvaldības ieņēmumu pārvalde 4. novembrī Salmiņam nosūtīja atkārtotu vēstuli. Viņš ieradās, gatavs saņemt brāzienu par parādu, bet dīvainā kārtā nekas tāds nenotika. Darbinieces sazinājās savā starpā un pateica – tad jau viss kārtībā! Tikai atgādināja, ka Salmiņam ir neliels nodokļa parāds arī faktiskajā dzīvesvietā.

Trijotne pie notāres

27. oktobrī Juris Mazjānis, Aldis Cits un Sergejs Gaidukovs ieradušies pie notāres un Latvijas Zvērinātu notāru padomes Revīzijas komisijas locekles Agras Šeibes ar jau sagatavotiem darījumu līgumiem, lai parakstītu nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai.

Šeibe stāsta, ka viņa īpašu uzmanību pievērš darījumiem, kurās iesaistīti mazāk aizsargāti ļaudis – veci cilvēki, kā arī pavisam jauni, bez dzīves pieredzes.

Šie trīs neizskatījās pēc tādiem, kam būtu vajadzīga palīdzība. Labi ģērbušies, neatgādināja bezpajumtniekus, arī Mazjānis savos 74 gados bijis labā formā.

Notārei gan šķitis dīvaini, ka pusi mājas maina pret vecu auto. Uz viņas jautājumu Cits atbildējis, ka viņam šī mašīna ir vajadzīga. Tad notāre pēc pases pārbaudījusi katra personību un apliecinājusi parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem.

Notariāta likuma 40. pantā rakstīts, ka zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīm redzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem. Šajā gadījumā notāre neko acīm redzami prettiesisku nesaskatīja.

Likuma 75. pantā teikts, ka aktā vai apliecinājumā, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram jāpārbauda personas identitāte, ieraksta personas deklarēto dzīvesvietu. Ja ziņas par personu vai tās deklarēto dzīvesvietu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, dzīvesvietu ieraksta pēc personas mutvārdu deklarācijas. Tajā pašā pantā paskaidrots, ka notārs pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā.

Šeibe Iedzīvotāju reģistrā nepārbaudīja šo trīs vīriešu deklarēto dzīvesvietu, bet adreses ierakstīja pēc pašu teiktā. Kā redzējām, Mazjānis un Cits nosauca adreses, kurās nav deklarēti un nedzīvo.

Jājautā – ja notāri šādi apliecina dokumentus, cik vērta ir informācija, kas izrādās nepareiza?

Trijotne ieradās ar jau gataviem dokumentiem. Par to saturu zvērināts notārs neatbild, līgumi darījumiem ar Malienas ielas īpašumu pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību un personas godu neapdraudēja, tāpēc notāre apliecināja nostiprinājuma lūgumus.

Uzrodas divi Juri Mazjāņi

Klusajā ielā 15 Juris Mazjānis pēdējo reizi redzēts 2013. gada rudenī. Kaimiņi un mājas pārvaldniece atceras, ka viņam bija ļoti raksturīga āriene – neliela auguma, 164–168 centimetrus garš, vidējas miesas būves, ne kalsns un ne apaļīgs. Bez zobiem, sarkanu degunu un sarkanīgu sejas krāsu. Galvvidus bez matiem, sānos sirmi, īsi apgriezti mati. Deguns neliels, nedaudz uzrauts. Bijis saviem gadiem labā fiziskā formā. Kaimiņi viņu pirms pāris gadiem redzējuši, Centrāltirgū ubagojam.

Notāre Agra Šeibe atceras, ka tas Mazjānis, kurš atnācis pie viņas, lai pārdotu māju Citam, bija gara auguma, kalsns, ar matiem. Akurāti ģērbies, pēc bezpajumtnieka neizskatījies. Izskats atbildis pases fotogrāfijai, parakstījies tāpat kā pasē. Notāre personas datus pārbaudījusi Iedzīvotāju reģistrā. Ieskatījusies arī Nederīgo dokumentu reģistrā, ar pasi viss bijis kārtībā.

Uzzinot īstā Mazjāņa ārienes aprakstu, notārei kļuva slikti. Kas tagad iznāk? Ja īstais Mazjānis pazustu, nebūtu neviena, kas par to uztrauktos. Sieva mirusi, bērni dzīvo citur un attiecības neuztur, kaimiņu nav. Ja tāds cilvēks pazūd, neviens viņu nemeklēs...    

Mazjāņa pasi ir ieguvis kāds cits un to „uzlabojis” ar savu foto un paraksta paraugu. Vai arī bijis iespējams izgatavot jaunu, viltotu pasi ar Mazjāņa datiem un savu foto. Komplektā nāk arī Mazjāņa pensija, kuru nu var saņemt viltvārdis.

Prokurors: šis nav vienīgais gadījums

Prokurors Eduards Bartkevičs, kurš izmeklē šo lietu, par izmeklēšanas rezultātiem stāstīt nedrīkst. Taču viņš atzīst, ka šis nav vienīgais nekustamā īpašuma izkrāpšanas gadījums.

Prokurors stāsta: ja tiks konstatēta krāpšana, cietušais savu īpašumu saņems atpakaļ, bet labticīgajiem ieguvējiem būs tiesības ar savām pretenzijām vērsties pret vainīgo, sniedzot tiesā civilprasību.

Kādi ir secinājumi pēc šīs lietas izpētes? Izrādās, ka zvērinātu notāru un zemesgrāmatu siets, kam vajadzētu izķert blēdīgos darījumus, ir pavisam nedrošs.

Jūs tagad sēžat savā dzīvoklī, dzerat kafiju un domājat, ka dzīvoklis pieder jums? Varbūt šajā laikā kāds jau fabricē pirkuma vai dāvinājuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu ar jūsu parakstu? Pēc tam jūsu īpašumu vēl vairākas reizes pārdos, un gali ūdenī!    

Latvijā atbilstoši mūsu likumiem darbojas labticīgi notāri un labticīgi zemesgrāmatu tiesneši, kuri tic uz vārda...

LETA, Sniedze Smilga/žurnāls "Likums un Taisnība" Foto: Rojs Maizītis