Svinēs Kurzemes hercogistes 450 gadu jubileju

Kurzemes hercogistes 450 gadu jubilejas laikā otrdien, 13. septembrī pulksten 16.00 iesvētīs hercoga Gotharda Ketlera restaurēto sarkofāgu Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī, bet pulksten 18.00 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā

atklās konferenci, kas turpināsies trešdien, 14. septembrī, Rundāles pils muzejā (konferences darba valoda būs vācu).

Kurzemes hercogistes 450 gadu jubilejas pasākumus rīko pārstāvji no M.C.A. Boeckler – Mare Balticum fonda Vācijā, Latvijas mākslas akadēmijas, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Rundāles pils muzeja.

Uz šo pasākumu Latvijā ieradīsies ap 20 vēstures, mākslas un kultūras vēstures speciālistu, mācībspēku un savus doktora darbus rakstošie Vācijas, Igaunijas un Zviedrijas pētnieki, kuri stāstīs par Kurzemes hercogistes izveides politiskajiem apstākļiem, Eiropas kontekstā vērtēs Kurzemes 16. – 17. gadsimta arhitektūras un mākslas parādības.

Pēc konferences ārzemju viesi apceļos Kurzemi, lai iepazītu tās vietas, kas saistītas ar hercogistes materiālo un garīgo uzplaukumu. Par šīs ekspedīcijas kulmināciju kļūs ērģelnieka Aivara Kalēja un solistes Martinas Dēringas (Vācija) koncerts Zlēku baznīcā svētdien, 18. septembrī pulksten 14.00.

Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas - Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1561. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmais valdnieks bija Gothards Ketlers. Hercogistes pēdējais hercogs Pēteris Bīrons valdīja līdz 1795. gadam, kad pēc trešās Polijas dalīšanas viņš 1795. gada 28. martā atteicās no troņa par labu Krievijas impērijai. Hercogistes teritorijā 1795. gadā tika izveidota Kurzemes guberņa.