Pabriks par Krievijas bīstamību: draudi Baltijai pašlaik ir ļoti zemi
Pašlaik draudi Baltijas reģionam ir ļoti zemi, taču drošības nekad nevar būt par daudz un Latvija nedrīkst atstāt bez ievērības savu militāro sagatavošanos, atzīst Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Šādi Pabriks komentē Igaunijas bruņoto spēku komandiera Antsa Lāneotsa bažas par Krievijas militārās varenības pieaugumu. Pēc Lāneotsa teiktā, Krievija var apdraudēt arī Baltijas valstis, Zviedriju, Somiju un Poliju.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai ir bažas par Krievijas militārās varenības pastiprināšanos, Pabriks pieminēja vairākus aspektus, tostarp nepieciešamību domāt par savu drošību un to, ka jebkurš drauds jāizskata pirmām kārtām diplomātiskā plāksnē.
"Pirmkārt, jau zināmā atziņa – drošības nekad nav par daudz. Otrkārt, mēs ar igauņiem un lietuviešiem NATO iekšienē atklājam mūsu rīcībā esošo informāciju. Treškārt, par spīti mūsdienu globālajiem izaicinājumiem, Krievijas militārā gatavība un klātbūtne rietumu daļā nebūt nesamazinās. Tas, ka mēs skaitāmies sadarbības partneris starp NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses, nenozīmē, ka Krievija šeit savu klātbūtni samazina," pastāstīja Pabriks.
"Ceturtkārt, ja mēs skatāmies tīri militāri, tas, kas mums liek nopietni domāt par savu attīstību, ir mūsu aizsardzības budžets, un mums jābūt pietiekami adekvāti [sagatavotiem] ar savu klātbūtni savā teritorijā. Piektkārt, kas man liekas ir svarīgākais, ir, ka jebkurš drauds jāizskata pirmām kārtām diplomātiskā plāksnē, un pašreiz tie draudi Baltijas reģionam nav nekādi izteiktie un ir ļoti zemi. Tas gan nenozīmē, ka mums ir jāatstāj bez ievērības sava militārā sagatavošanās. Ja Krievija šeit nesamazina savus spēkus vai vēl vairāk tos modernizē, tad tas liek arī mums darīt to pašu, citādi jau mēs nebūtu saprātīgi politiķi un nepieņemtu saprātīgus lēmumus," klāstīja ministrs.
No vienas puses, ministrs neuzskata, ka Rietumi kaut kādā veidā militāri apdraudētu Krievijas drošību. Tajā pašā laikā, ja Krievija rietumu reģionā turpina uzturēt ļoti nopietnus un modernus spēkus, tad tas, protams, izraisa arī "mūsu pusē jautājumus".
Uz jautājumu, vai Krievija varētu pārskatāmā nākotnē reālajā dzīvē īstenot militāras operācijas pret savām kaimiņvalstīm, ministrs atbildēja, ka tas ir atkarīgs no Krievijas mērķiem.
"Tas ir atkarīgs no viņu mērķiem. Teorētiski jau var uzmest atombumbu un viss, bet ja ir spriedze, tad mēs analizējam to citādi. Protams, ir skaidrs, ka Krievijai vieni no nopietnākajiem spēkiem ir rietumos. Jautājums ir – kāpēc?" sprieda ministrs.
Jau ziņots, ka Igaunijas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Antss Lāneotss paudis bažas par Krievijas militārās varenības pieaugumu, kas, pēc viņa teiktā, var apdraudēt arī Baltijas valstis, Zviedriju, Somiju un Poliju.
"Laikā, kad Rietumi samazina savus bruņotos spēkus, Krievija būtiski palielinājusi savu militāro klātbūtni.. [Krievijas teritorijas] rietumu reģionā," viņš teicis Igaunijas sabiedriskās televīzijas ziņu pārraidē.
Igaunijas bruņoto spēku komandieris paskaidrojis, ka Krievija ir izveidojusi jaunu tā saukto rietumu stratēģisko pavēlniecību. Viņš norādījis, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem ir problēmas ar mūsdienīgu bruņojumu, militāri rūpnieciskais komplekss neatbilst mūsdienu armijas standartiem, tomēr Krievijas bruņotie spēki ļoti rūpīgi nodarbojas ar sava rietumu grupējuma militārās gatavības nostiprināšanu.
Tāpat viņš paudis bažas, ka Krievijas bruņoto spēku rietumu grupējumā šovasar notika vairākas lielas mācības.
Tomēr ģenerālleitnants Lāneotss netic, ka Krievija tuvākajā laikā varētu īstenot militāras operācijas pret savām kaimiņvalstīm.
Šonedēļ Somijas Nacionālās aizsardzības koledžas eksperti publiskoja ziņojumu par Krievijas armiju. Tajā teikts, ka Krievija īsā laika posmā dubultojusi Ļeņingradas militārajā apgabalā izvietoto spēku lielumu. Pēc Maskavas un Ļeņingradas militāro apgabalu apvienošanas Krievijas militāro spēku smaguma centrs pavirzīsies uz ziemeļrietumiem, tuvāk Somijai, sacīts ziņojumā.
Somijas eksperti iezīmē scenāriju ar Krievijas uzbrukumu: austrumu kaimiņš vispirms nosūtīs spēkus stratēģiski svarīgo objektu ieņemšanai. Somijas eksperti secina, ka nebūs izstieptās frontes līnijas, kā tas bija, piemēram, Padomju Savienības un Somijas karā 1939.–1940.gadā. Tomēr netiek izslēgts, ka Krievija varētu izmantot arī taktiskos kodolieročus.
