ZRP rēķinās ar iespēju palikt opozīcijā

"Visi varianti ir atvērti, arī ar opozīciju ir jārēķinās, tāpat kā jebkurai citai partijai," sacīja Sprūdžs, piebilstot, ka ir situācijas, kur tas vienīgais un labākais variants, īpaši, domājot ilgtermiņā.

Sprūdžs piektdien vakarā savā "Twitter" kontā ierakstījis: "Skaidrs, ka koalīcija ar SC nav īsti reāla, jo "Saskaņai" (bez Rubikiem) ir tikai 28 balsis.(..) Skaidrs arī, ka opozīcija jaunai partijai nav tas sliktākais variants. Labāk par pozīciju, kurā nav iespējams īstenot programmu."

Komentējot šo izteikumu, Sprūdžs tomēr neprecizēja, vai partija ies opozīcijā tajā gadījumā, ja "Vienotība" izlems neatbalstīt koalīciju ar "Saskaņas centru", vai arī ZRP varētu atteikties no sadarbības ar SC par labu Nacionālajai apvienībai.

"ZRP no iepriekšējiem lēmumiem neatsakās, mēs strādājam uz priekšu, ar Nacionālo apvienību pirmdien būs divas darba grupas, ar "Vienotību" gandrīz katru dienu runājam, un katru dienu ir progress," teica Sprūdžs.

Viņš uzsvēra, ka ir diezgan skaidrs, ka koalīciju ZRP un SC divatā nevar izveidot. ZRP nerēķinās ar trīs SC ietilpstošās Sociālistiskās partijas deputātiem, tādēļ matemātiski abiem politiskajiem spēkiem vairākums nesanāk.

Runājot par Valsts prezidenta pirmdien nolikto termiņu koalīcijas aprisēm, Sprūdžs norādīja, ka ZRP negaida, ka prezidents atrisinās situāciju saistībā ar koalīcijas veidošanu, tomēr rēķināsies ar viņa redzējumu un piedāvājumiem.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien sagaida vismaz vienotu pozīciju no partijām par nākamās koalīcijas aprisēm, kā arī ir gatavs otrajai sarunu kārtai, ja tas būs nepieciešams.

Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai BNS uzsvēra, ka Bērziņš līdz pirmdienas vakaram sagaida vienošanos vai "vismaz vienotu pozīciju" par nākamo koalīcijas modeli, kas varētu nostrādāt turpmākos trīs gadus.

"Ja pozīcijas nebūs, pirmdienas vakarā Valsts prezidenta kanceleja izplatīs Valsts prezidenta viedokli par nākamajiem soļiem," informēja Krapāne, nenorādot, kāda varētu būt turpmākā rīcība. "Viss ir atkarīgas no tā, kas būs noticis sarunās par nākamo koalīciju."

Bērziņš līdz šim izvairīgi komentējis koalīcijas veidošanas sarunas, uzsverot, ka viņam ir svarīgs rezultāts. Prezidents vienīgi izteicies, ka ir nepieciešama pēc iespējas plašāka koalīcija, kas spētu nostrādāt turpmākos trīs gadus – līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Viņš arī minējis, ka koalīcijai būtu nepieciešamas divas trešdaļas balsu, lai varētu pieņemt Satversmes grozījumus.

Partijas uz Rīgas pili pie prezidenta nāca nedēļu pēc 11.Saeimas vēlēšanām – septembra pēdējā nedēļā. Sākotnēji Bērziņš partijām deva laiku līdz 6.oktobrim, taču tad termiņu pagarināja līdz 10.oktobra vakaram.

Taču jau trešo nedēļu nav panākta vienošanās par vēlamo koalīcijas modeli. Zatlera Reformu partijas (ZRP) valde nolēmusi veidot koalīciju ar "Vienotību" un "Saskaņas centru" (SC), taču "Vienotība" par labāko modeli uzskata sadarbību ar ZRP un Nacionālo apvienību (NA).

Premjers un "Vienotības" sarunu vedējs Valdis Dombrovskis piedāvāja alternatīvu modeli – koalīcijas kodolu veidot tikai "Vienotībai" un ZRP, bet ar NA un SC noslēgt sadarbības līgumus, katrai apvienībai deleģējot arī savus ministrus valdībā. Par SC ministriem politisko atbildību uzņemtos ZRP, bet par NA – "Vienotība".

Tomēr šis modelis nav guvis atsaucību, un progresa sarunās nav. Vienīgi visas četras partijas paudušas atbalstu Dombrovskim kā premjeram.

"Vienotībai" un ZRP jaunajā Saeimā ir tikai 42 balsis. Vēlēšanās uzvarēja SC, iegūstot parlamentā 31 deputāta mandātu, bet NA – 14 vietu.

Koalīcijas veidošanas oficiālajās sarunās nepiedalās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas parlamentā ieguvusi 13 vietu, jo ZRP jau pirms vēlēšanām paziņoja, ka neredz iespējas sadarboties ar partijām, kurās ir oligarhu ietekme, ar to domājot ZZS.