Krievijas oligarhi un naudasmaisi bēg uz Latviju

Latvija Kremļa nežēlastībā nokļuvušajiem biznesmeņiem un ekspolitiķiem ir kļuvusi par glābšanās laivu no represijām, kuras pret viņiem tēvzemē veic varas struktūras.

Skaļākais gadījums bija saistīts šī gada sākumā, kad Latvijā, nopērkot nekustamo īpašumu, vēlējas paglābties pirms gada atstādinātais bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Viņš gan pie uzturēšanās atļaujas netika, jo pirms tam bija visai nelāgi izrunājies par Latvijas valsti un latviešu valodu. Lužkovs tika ierakstīts Latvijas melnajā sarakstā.

Tikmēr klusi un nemanot Latvijā glābiņu ir atraduši vairāki citi Kremļa represēti kādreizējie kaimiņzemes oligarhi.

Latvijā nokļūst Krievijas vajātais Lužkova baņķieris

Rīgas krievu žurnāls „Otkritij Gorod” ziņo, ka šādu uzturēšanas atļauju ir saņēmis par Lužkova baņķieri dēvētais Andrejs Borodins. Eksbaņķieri Krievija ir izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā, jo pret viņu ir ierosināta krimināllieta par nelikumīgu kredītu izsniegšanu Lužkovam pietuvinātiem cilvēkiem.

Jāteic, ka Borodinam Latvijas nav sveša zeme. Maskavas banka, kuru viņš vadīja kopš 1995. gada, šeit ir nodibinājusi savu meitas pārstāvniecību - Latvijas Biznesa banku.

Pēc atrasta tārpa Kremļa šķīvī krievu gubernators deportējas uz Latviju

Uzturēšanās atļauju Latvijā ir saņēmis arī bijušais Tveras gubernators un biznesmenis Dmitrijs Zeļeņins, kuram pieder kapitāldaļas Latvijas bankā – „Baltic Trust Bank”.

Līdz nesenam laikam Zeļeņins bija ne tikai veiksmīgs biznesmenis, bet arī politiķis, viņš pat bija viens no Krievijas varas partijas „Vienotā Krievija” pārvaldes orgāna biedriem. Tomēr viņa karjeru izjauca viens nevainīgs tārps.

Pirms gada – 2010. gada 13. oktobrī viņš savā blogā ievietoja fotogrāfiju, kurā bija redzams, kā uz viņa šķīvja Kremļa oficiālā banketa laikā gozējas visparastākais tārps. Reakcija ilgi nebija jāgaida – drīz vien Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva palīgs Sergejs Prihodko Zeļeņinu ierosināja atlaist no gubernatora amata, jo viņš, pēc Prohodko vārdiem, esot vājprātīgs. Šī gada vidū Medevedevs arī parakstīja lēmumu par Zeļeņina atbrīvošanu no amata „pēc paša vēlēšanās”.

Latvijā bēguļojošos bijušos Krievijas oligarhus neatklāj

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs aģentūrai LETA skaidroja, ka pārvalde nevar atklāt to cilvēku identitāti, kuri pieprasa uzturēšanās atļaujas, jo tas būtu pretrunā ar fizisko personu datu aizsardzības normām.

Tomēr Rjabcevs žurnālam „Otkritij Gorod” pastāstījis, ka starp Krievijas iedzīvotājiem, kuri pieprasījuši uzturēšanās atļaujas Latvijā, ir visdažādākie cilvēki. Daudziem ir kāda saistība ar Latviju, dažiem jau agrāk bijusi uzturēšanās atļauja, citiem šeit ir savs bizness: „Ja runājam par profesijām, daudzi uzturēšanās atļaujas pieprasītāji ir uzņēmēji, taču ir arī cilvēki, kuri ieņēmuši visai augstus amatus Krievijā.”

Uzturēšanās atļaujas Latvijā (respektīvi – Eiropas Savienībā) sev un savam laulātajam draugam un bērniem var „nopirkt” tie investori, kuri Latvijas lielākajās pilsētās nopērk nekustamo īpašumu par 100 000, bet laukos par 50 000 latiem, vai investē ievērojamus līdzekļus Latvijas uzņēmumos (sākot no 25 000 latiem), vai iegulda vismaz 200 000 latu kādas Latvijas bankas pamatkapitālā.

Uzturēšanās atļaujas Latvijā kopš 2010. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā attiecīgas likuma izmaiņas, apmaiņā pret investīcijām ir pieprasījušas 1667 ārvalstu personas un jau saņēmušas 1479 ārvalstu personas.

Pārsvarā uzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņā pret investīcijām saņēmuši Krievijas pilsoņi – 542. Atļaujas arī saņēmuši 53 Ukrainas pilsoņi, kā arī daži Kazahstānas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, ASV, Kirgizstānas, Armēnijas, Izraēlas, Kanādas, Libānas, Moldovas un Sīrijas pilsoņi. Te jāpiebilst, ka šie cilvēki uzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši arī saviem laulātajiem draugiem un bērniem.

Krievija vajā Lužkova baņķieri Andreju Borodinu