Latvijā joprojām atrodamas kulta vietas, kurās notiek ziedošana
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā piektdien prezentēs pētījuma rezultātus par kulta vietām Latvijā un stāvokli, kādā tās saglabājušās, informēja projekta pārstāve Sanita Ozoliņa.
Projekta "Senās kulta vietas ‒ Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte" pirmajā posmā tika apkopota informācija par svētvietām, kā arī veikta inventarizācija, lai noteiktu to precīzu atrašanās vietu dabā, un stāvokli, kādā tās saglabājušās. Noskaidrots arī, kā īpašumā atrodas zeme ar svētvietu, vai zeme tiek apsaimniekota un vai kādai no šīm vietām piemīt tūrisma attīstības potenciāls.
Ozoliņa informēja, ka atklājies, ka atsevišķās svētvietās Latvijas iedzīvotāji joprojām ziedo. Piemēram, Alojas novada Karogu Upurkalniņā, Vidrižu pagastā uz Kaķu bedrīšakmens un daudzviet citur joprojām tiek atstāti ziedojumi sīknaudas un dzijas pavedienu veidā, kas ir kā apliecinājums joprojām dzīvai ticībai dabas spēkiem un saiknei ar seno latviešu dzīvesziņu.
Projekta turpmākajā gaitā tiks izvērtēts, kāda apsaimniekošana svētvietām nepieciešama, kuri no objektiem piemēroti tūrismam, bet kuri jāiekļauj īpaši saudzējamo svētvietu sarakstā, ierobežojot cilvēku apmeklētību.
Savukārt trešajā projekta posmā tiks izstrādāta rokasgrāmata svētvietu īpašniekiem.
Projektu īsteno Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar pieciem sadarbības partneriem Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā. Tā mērķis ir nodrošināt zināšanu un informācijas pieejamību par senajām svētvietām, veidojot jaunu tūrisma produktu, veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību, iekļaujot tūrisma piedāvājumā jaunus produktus un nodrošinot to popularizēšanu sabiedrībā.
