Jelgavā tiesājas par 75 santīmu izkrāpšanu

Policists no juvelieres vēlējies piedzīt 800 latu lielu kompensāciju un viņu par it kā ļaunprātīgu krāpšanu jau uz divām diennaktīm bija iespundējis īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Cietušais policists šogad februārī bija vēlējies savam Anglijā dzīvojošajam draugam – monētu kolekcionāram jubilejā uzdāvināt monētu ar zelta briedi, taču, pēc paša domām, no juvelieres zelta vietā saņēmis pakaļdarinājumu, tāpēc gribēja piedzīt 800 latu morālo kompensāciju. Ekspertīze gan pierādījusi ko citu – speciāliste kārtībsargu nav krāpusi, taču šis fakts neliedza prokuratūrai lietu nosūtīt uz tiesu, rakstīja „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Lai veiktu gravējumu monētā ar zelta briedi Dorbe vērsās pie juvelieres Šarnas, kura darbu apsolījusies paveikt.

Tomēr policista zelta plāksne, no kuras bija paredzēts veidot briedi, bijusi par plānu, lai veiktu gravējumu, tāpēc abi vienojušies, ka zeltam tiks piekausēts materiāls no Šarnas krājumiem, kas atbilst 585. provei.

Kad Dorbe ieradies pakaļ monētai, viņam radušās šaubas, ka briedis nav no zelta, tāpēc viņš vēlējies pārbaudīt izstrādājumu ar savu reaģentu, ko iepriekš iegādājies no kāda nezināma juveliera. Uzpilinot šķidrumu uz zelta brieža, parādījies melns plankums. Juveliere tāpat kā policists bijusi izbrīnīta, taču domas par notikušo atšķīrušās. Kārtībsargu redzējumā juveliere viņu centusies apkrāpt, savukārt speciāliste teikusi, ka reaģents ir domāts augstākas proves, piemēram, 750. vai 958. noteikšanai.

„Tad Dorbe ar lepnumu paziņoja, ka viņam ir taisnība un tas nav zelts, bet fosforizētā bronza, un ka te notika krāpnieciskā darbība,” sacīja Šarna. Uz kārtībsarga pieņēmumu pamata sieviete tika nekavējoties aizturēta un aizvesta uz iecirkni, lai uzrakstītu atzīšanos.

„Tad viņi sāka noformēt manu aizturēšanu uz īslaicīgo izolatoru. Es teicu, ka mana mazā trīs gadus vecā meitiņa paliek dārziņā, ka esmu vientuļā māte, ka dzīvojam divatā. Kā mani var aizturēt uz 48 stundām, kur paliks bērns?” sodījās Šarna.

Viņa tomēr nolēmusi atzīties krāpšanā, jo policija tādā gadījumā Šarnu apsolījusi izlaist ārā pie bērna. Sieviete uzrakstījusi, ka apzināti samazinājusi proves vērtību no 585. līdz 375., tādējādi izkrāpjot 13 latu un 39 santīmus. Neraugoties uz iepriekšējo norunu, policijas priekšnieks nolēmis viņu tomēr paturēt izolatorā uz 48 stundām. Pēc atbrīvošanas tika veikta ekspertīze, kas konstatēja, ka briedis tomēr ir no zelta – tas atbilst 575. provei.

Noskaidrots, ka sakausējumā juveliere izmantojusi zeltu, kas ievests no dienvidu zemēm, un šim metālam mēdz būt piemaisījumi, tāpēc arī radusies neatbilstība sakausējuma sastāvā par 0,0317 gramiem tīra zelta (1,15%), tas ir, apmēram 75 santīmu apmērā.

Neraugoties uz absurdo situāciju, Jelgavas prokuratūra tomēr nolēmusi lietu nodot tiesai, nekonstatējot pārkāpumus nedz policijas, nedz prokuroru darbā.

Juvelieres advokāts Juris Galejs prognozē, ka lieta, visticamāk, tiks izskatīta vairākās sēdēs un, pirmkārt, tiesai būs jāmaina apsūdzība. Tas būtu jādara tāpēc, ka Jelgavas prokuratūras nosūtītajos materiālos ir norādīti fakti, kas neatbilst nedz apsūdzētās, nedz cietušā liecībām, lakrakstam NRA norāda advokāts.

Trešdien notikušajā prāvas sēdē Latvijas Proves biroja vadītājs Jānis Upmalis norādīja, ka dārgmetālu sakausējumi ir dažādi un to reakcijas ar reaģentiem ir atšķirīgas. Lai precīzi noteiktu kāda dārgmetāla provi, galvenokārt nepieciešama pieredze – nepietiek ar reaģenta uzpilināšanu uz dārgmetāla. Līdz ar to var secināt, ka Dorbe nebija kompetents izvērtēt, kādā mērā un vai vispār juveliere viņu apkrāpusi, tas bija jānosaka ekspertīzē, raksta nra.lv.

Tiesā Dorbe uzsvēra, ka aizdomas par juvelieres, iespējams, negodīgo rīcību viņam radušās, jo ikdienā viņš saskaras ar noziedzniekiem – tātad ir profesionālis. Turpretī skaidrojot, kāpēc vienā liecībā pašrocīgi uzrakstījis, ka reaģentu ieguvis Jelgavā, bet otrā liecībā – ka to dabūjis Rīgā, sākotnēji aizbildinājās, ka procesa virzītājs nepareizi pierakstījis viņa sacīto. Uz vairākkārtēju norādījumu, ka liecību rakstījis viņš pats, Dorbe acīmredzamo kļūdu pamatoja ar satraukumu, jo pratināšanā apkārt bijuši vairāki cilvēki.