Ēģiptes latviete: „Cilvēkus ar gaišu ādu te uzskata par naudu”
Latviete, kura jau piecus gadus dzīvo Ēģiptē, precējusies ar ēģiptieti un pieņēmusi islāma ticību, atklāti stāsta par dzīvi Hurgadā. Cilvēkus ar baltu ādas krāsu tur uzskata par „slaucamām govīm”.
30 gadus vecā Ēģiptes latviete, tūrisma projekta „Nile Sun” vadītāja un īpašniece Ilze Leila Strūberga, kura jau piecus gadus dzīvo Ēģiptes kūrortpilsētā Hurgadā, intervijā „Latvijas Avīzei” stāsta par savām sajūtām jauniegūtajā dzimtenē un kāda situācija tur valda pēc revolūcijas, kurā tika gāzts ilggadējais Ēģiptes diktators Hosni Mubaraks.
„Ja viņi kaujas, tas ir uz nāvi”
Viņa ir precējusies ar ēģiptieti, pieņēmusi islāma ticību un audzina divus dēlus - četrgadīgo Nilu Osamu un divgadīgo Islamu. Tomēr kā uz cilvēku ar gaišu ādas krāsu uz viņu skatās īpaši – kā uz „naudas maisu”.
„Cilvēku ar gaišu ādas krāsu Ēģiptē uzskata par naudu. Daudzo bodīšu tirgotāji strādā pēc principa – ja es neievilināšu savā veikaliņā, nākamajā to noteikti izdarīs un savu naudu atstāsi tur. Tātad man tevi obligāti jāiedabū savā bodītē,” teic Ilze.
Ilze atzīst, ka viņa noteikti nebrauktu uz Kairu piektdienās, jo tad Ēģiptē ir brīvdiena: „Tieši piektdienās pēc dievkalpojuma nemiernieki aktivizējas. Jā, ēģiptietis beidzot var izteikt savu viedokli. Par nožēlošanu, viņi uzskata, ka to var izdarīt, tikai sanākot 100 vai 200 cilvēkiem kopā. Vairākums no tiem ir ar zemu izglītības līmeni. Ēģiptieši ir ļoti karstasinīgi, viegli aizsvilstas. Viens, otrs drusciņ pagrūstās, un sākas masu nekārtības. Ja viņi kaujas, tas ir uz nāvi.”
Mamma Ēģiptē „patiesībā ir ģimenes galva”
Latviete atzīmē, ka revolūcija un bijušā prezidenta Mubaraka gāšana nākusi par labu nabadzīgajam iedzīvotāju slānim. „Mubaraka politika galvenokārt bija vērsta par labu bagātākajai sabiedrības daļai, kas valstī veido apmēram 20%. Arī tie, kas strādā tūrismā, pelna pietiekami labi. Ģimene dzīvo samērā pārticīgi, ja tās ienākumi ir vismaz 50 dolāri mēnesī. Pabalstus un pensijas parasti saņem tikai valsts iestādēs strādājošie. Tie ir vīrieši, jo sievietes tikpat kā nestrādā. Vīrieši – vīrs, dēli – parasti visu nopelnīto naudu atdod mammai, jo viņa patiesībā ir ģimenes galva.”
Jautāta, vai Austrumu sievietes tik tiešām jūtas netiek apspiestas un diskriminētas no vīriešu puses, viņa saka:
„Tāds iespaids rodas uz ielas, ārpus mājas, jo sabiedrībā jāparāda, ka vīrietis ir svarīgākais. Mājās valda sieviete. Tas gan ir atkarīgs arī no pašas sievietes. Esmu runājusi ar ēģiptietēm, un viņas stāsta, ka meitenei jau kopš viņas pirmā soļa tiek iepotēts – apprecies, dzemdē dēlu. Tas ir tavs dzīves galvenais mērķis. Ja to esi sasniegusi, un parasti tas notiek deviņus mēnešus un trīs dienas pēc kāzām, tad esi nokārtojusi savu dzīvi. Vīrietis var apņemt vēl arī citas sievas, bet viņš vienmēr rūpēsies par tevi un jūsu kopīgo bērnu. Cita varianta viņam nav. Gadās, ka arī sieviete otrreiz apprecas, tad par viņu gādā otrais vīrs, taču pirmās laulības bērni, jo sevišķi dēli, paliek ar tēvu.”
Austrumeiropietes Ēģiptē
Ēģiptē ir arī daudz sieviešu no Austrumeiropas, sevišķi krievietes. Oficiāli laulību ar ēģiptiešiem ir reģistrējušas ap 10 tūkstošiem krievu sieviešu, taču neoficiāli kopā ar ēģiptiešu vīriešiem dzīvojot trīsreiz vairāk. Latviešu gan ir samērā maz – Ilze pazīst tikai kādas desmit meitenes. Pāris no viņām jau atgriezušās Latvijā, bet tas ir noticis ekonomisko sarežģījumu dēļ.
Ilzei Hurgadā ir draudzene Ieva, kas arī ir precējusies ar ēģiptieti un kurai ir divi bērni viņas dēlu vecumā. Kad Ilzei jādodas ar tūristiem kādā izbraukumā, tad Ieva ir tā, kas viņas puikas izņem no bērnudārza un pabaro.
Ilze ir saglabājusi saikni ar tēvzemi – mājās ģimenē runā trijās valodās – latviešu, arābu un angļu. Tāpat pie viņas ciemos ik gadu brauc mamma. Ilze Ēģiptē arī uzņem tūristus no Latvijas – projekts „Nile Sun” piedāvā tūristiem no Latvijas gan standarta atpūtu Hurgadā, gan tūres Ēģiptes robežās.
„Katru gadu ar nepacietību gaidu septembri. Tas ir tūristu sezonas sākums, kad uz Ēģiptes siltajiem kūrortiem ierodas arī latvieši.. Tāpēc man ir prieks satikties gan ar tiem latviešiem, kas te iegādājušies dzīvokļus, gan ar tūristiem, kurus te sagaidu kā Ēģiptes puses pārstāve.
Sākoties revolūcijai, Latvija gan bija viena no valstīm, kas vispār pārtrauca tūrisma plūsmu uz Ēģipti. Šurp brauca tikai hroniskie daiveri, kuri nespējot dzīvot bez niršanas. Brauca arī ēģiptiešu draudzenes, sievas. Viņas meklēja dažādus apkārtceļus – caur Vāciju, Turciju, citām valstīm. Taču šogad, kā dzirdu, tūrisma sezonas sākums esot ļoti labs,” saka Strūberga.
