Nacionālajā teātrī svin „Sudraba slidu” pirmizrādi. FOTO

Bērniem šis fakts šķiet tik aizraujošs, ka starpbrīdī ziņkārīgākie dodas skatuves virzienā aptaustīt tā klājumu. Lielāks pārsteigums seko, uzzinot, ka „ledus” nav ne auksts, ne slapjš un pilošs, kā varētu likties, bet gan atgādina vienkāršu baltu plastmasu. Tomēr gluži vienkāršs tas nav. Teātra direktors Ojārs Rubenis atklāj, ka mākslīgais ledus ir ļoti dārgs prieks, un pieejams teātrim kļuvis, vien pateicoties izrādes producentes Ilonas Matvejevas izdomai un pūliņiem.

Lai arī azartisko slidotāju vidū pārsvarā ir teātra paši jaunākie aktieri, slidošanas iemaņu apgūšana bijis pārbaudījums pat viņiem. Pēc pirmizrādes atpūšoties kafejnīcā, radošais personāls atcerējās, ka pirms mēneša slidot mācējuši labi ja divi no visiem izrādē iesaistītajiem aktieriem. Pārējie bijuši spiesti pildīt darba pienākumus un to iemācīties.

Par laimi, pūliņi doties uz ledus arēnu viņiem aiztaupīti, jo mākslīgais ledus uzstādīts turpat, teātra mēģinājumu telpā. Var tikai pabrīnīties, cik veikli mēneša laikā aktieri iemanījušies traukties pa skatuvi. Pat Voldemārs Šoriņš, kurš nākamgad svinēs 60. jubileju, skatītāju priekšā droši stājās uz slidām, atveidojot doktoru Bukmanu. Pēc izrādes viņš atzina, ka visgrūtākais bijis saglabāt līdzsvaru brīdī, kad rokā nācies ņemt lielo doktora portfeli.

Jautāts, vai slidošana turpmāk nekļūs par brīvdienu hobiju, Šoriņš zināja stāstīt, ka salīdzinājumā ar skatuves ledu arēnas ledus ir krietni slīdīgāks, tāpēc varētu būt arī traumatiskāks, kas viņu no šā hobija visticamāk atturēs.

Savukārt aktieris Mārtiņš Egliens, kurš pirmizrādi kopā ar dēliņu vēroja no skatītāju rindām, vērtējot kolēģu sniegumu, atzina, ka vislabākie sanākuši nejaušie kritieni, nevis scenārijā paredzētie.