Notiks diskusija par vīrišķīgu dzeju
Turpinot mākslas tikšanās ciklu "Eiropas gadalaiki: ziema", , pirmdien, 12. decembrī, pasākumā "Puse no visuma. Sievietes par vīriešu dzejas pasauli" dzejniece un atdzejotāja Maira Asare un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere iztaujās dzejniekus Uldi Bērziņu, Kārli Vērdiņu un Arvi Vigulu.
Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā, pasākums plānots plkst.18.30 Eiropas Savienības mājā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28.
Dzejnieks Arvis Viguls, vaicāts par "vīriešu dzejai" raksturīgo, saka: "Tā ir pārāk daudzveidīga, lai to raksturotu vienā teikumā. Vieglāk raksturot dzeju pēc tās autoru piederības kādai paaudzei, laikmetam, stilistikai, nevis dzimumam. Domājot par atšķirībām sieviešu un vīriešu rakstītajā dzejā, manuprāt, Latvijā, tāpat kā jebkur citur, tās vairāk balstās psiholoģiskajā, nevis kādā tikai mūsu reģionam, valstij, kultūrtelpai raksturīgā īpatnībā."
Uldis Bērziņš piebildis: "Atšķirība starp autoru un autori visskaidrāk iezīmējas, protams, erotiskā dzejā. Nu, paklausieties čehu nobelistu Jaroslavu Seifertu, 70.gadu dzejniecības "Velsasprinčus" Jiržī Žāčeku un Karelu Sīsu, vai - no arābiem - sīriešu klasiķi Nizāru Kabānī vai vēl pajauno ēģiptieti Imādu Fuādu. Autoram maskulīnā erotika padosies, domāju, dabiskāk."
Dzejnieka Kārļa Vērdiņa komentārs ir īss - tā kā pastāvot vairākas vīrišķības, nevis tikai viena, tad arī vīriešu dzejai esot ļoti daudz veidu.
Dzejniece un atdzejotāja Maira Asare nav pārliecināta, ka ir pamatoti un gudri runāt par "vīriešu" un "sieviešu" poēziju. Ir jārunā par "stipriem dzejas tekstiem, kas sakņojas dažādās pieredzēs un dažādos priekšstatos par dzejas būtību".