Latvija demokrātijas indeksā ierindota 48.vietā - zemāk par Lietuvu un Igauniju
Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā "demokrātiju ar trūkumiem".
Žurnāla "The Economist" analītiķu grupas "Economist Intelligence Unit" (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.
Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.
Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.
Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.
No Baltijas valstīm visaugstāko vietu ieņem Igaunija, ierindojoties 34.vietā, taču arī tā atzīta par "demokrātiju ar trūkumiem". Salīdzinot ar 2010.gada rādītājiem, Igaunija sarakstā noslīdējusi par vienu vietu.
Lietuva 2011.gada Demokrātijas indeksā ieņem 41.vietu, gada laikā saglabājot nemainīgu pozīciju.
"Demokrātijas ar trūkumiem" apskatā definētas kā valstis, kurās ir brīvas un godīgas vēlēšanas un cilvēku pamatbrīvības tiek ievērotas, tomēr pastāv vairākas vājās vietas citos demokrātijas aspektos, tostarp pārvaldes problēmas, neattīstīta politiskā kultūra un vāja iedzīvotāju iesaistīšanās politiskajos procesos.
EIU pirmais Demokrātijas indekss tika izdots 2006.gadā, otrais 2008.gadā un trešais 2010.gadā. Indeksā valstis vērtētas pēc piecām kategorijām - vēlēšanu procesa un plurālisma, pilsoniskajām brīvībām, valdības funkcionētspējas, iedzīvotāju politiskās līdzdalības un politiskās kultūras.
Pētījumā apskatītās valstis sadalītas četrās kategorijās pēc valsts iekārtas stāvokļa - pilnvērtīgas demokrātijas, demokrātijas ar trūkumiem, hibrīdrežīmi un autoritāri režīmi.
Par pilnvērtīgām demokrātijām EIU indeksā atzītas 25 valstis, kas veido 15% no pasaules valstīm un aptver 11,3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.
Visaugstākais demokrātijas līmenis ir Norvēģijā, Islandē, Dānijā, Zviedrijā un Jaunzēlandē.
Kā demokrātijas ar trūkumiem novērtētas 53 pasaules valstis, kurās dzīvo 37,1% pasaules iedzīvotāju. Šajā grupā ierindoto valstu skaits veido 31,7% no pasaules valstīm.
Šajā grupā visaugstāko vietu ieņem Kaboverde, Portugāle, Dienvidāfrikas Republika, Francija un Slovēnija, kā arī ierindojas Baltijas valstis, Polija un Moldova.
Par hibrīdrežīmiem atzītas 37 valstis, kas veido 22,2% no indeksā apskatītajām valstīm un kurās dzīvo 14% pasaules iedzīvotāju.
Šajā kategorijā nonākusi Ukraina, kas gada laikā noslīdējusi par 12 pozīcijām, pametot demokrātisko valstu sarakstu.
Starp hibrīdrežīmiem iekļautas arī tādas valstis, kā Bolīvija, Albānija, Turcija, Venecuēla, Gruzija, Armēnija, Kirgizstāna, Irāka un Pakistāna.
Par autoritāriem režīmiem 2011.gada Globālajā demokrātijas indeksā pasludinātas 52 valstis, kas veido 31,1% no pasaules valstīm un kurās dzīvo 37,6% pasaules iedzīvotāju.
Autoritāro režīmu vidū šogad nonākusi arī Krievija, kas indeksā noslīdējusi par desmit pozīcijām.
Kā autoritāri režīmi novērtēta arī Kuba, Baltkrievija, Ķīna, Azerbaidžāna, Tadžikistāna un Afganistāna, bet indeksu noslēdz Mjanma, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Čada un Ziemeļkoreja.
