Šodien Rīgas Domā un pie Brīvības pieminekļa notiks atvadas no Ausmas Derkēvicas
Šodien Rīgas Domā un pie Brīvības pieminekļa notiks atvadīšanās no leģendārās latviešu kordiriģentes Ausmas Derkēvicas, informēja Kultūras ministrijā.
No plkst.11 līdz 12 tiks organizēta atvadīšanās Rīgas Domā, kam sekos dievkalpojums, ko vadīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un mācītājs Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.
Plkst.13 pie Brīvības pieminekļa pulcēsies Ausmas Derkēvicas savulaik vadītie kori, to vidū valsts akadēmiskais koris "Latvija" un sieviešu koris "Dzintars", lai kopkorī ar Latvijas valsts himnu pavadītu Dziesmu svētku virsdiriģenti pēdējā gaitā.
Diriģente tiks apbedīta I Meža kapos, pulcēšanās sēru gājienam uz pēdējo atdusas vietu - plkst.14.30 pie I Meža kapu ieejas.
Ausmas Derkēvicas ģimene lūdz cilvēkus, kuri ieradīsies uz atvadīšanos Rīgas Domā, nelietot foto un video tehniku un mobilos telefonus.
Kā LETA jau ziņoja, izcilā latviešu diriģente, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesore Ausma Derkēvica aizgāja mūžībā Otrajos Ziemassvētkos, 26.decembra vakarā.
Derkēvica bija pirmā un gandrīz 20 gadus arī vienīgā sieviete, kas kāpusi Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē un vadījusi kopkori, sākot ar Dziesmu svētku simtgadi 1973.gadā līdz pat XXIV Dziesmu svētkiem 2008.gadā.
Derkēvica ir sieviešu koru kustības izveidotāja un attīstītāja Latvijā un pirmā diriģente, kas ar Latvijas kori ("Dzintaru") piedalījusies un ieguvusi "Grand Prix" starptautiskā konkursā Debrecenā jau 1968.gadā, - tā bija pirmā Latvijas mūziķu uzvara starptautiskā konkursā.
Derkēvicas gandrīz 60 gadus ilgais diriģentes darba mūžs lielākoties bijis saistīts ar daudzu starptautisko balvu ieguvēju - sieviešu kori "Dzintars" un valsts kori "Latvija", ar kuru sadarbībā ar daudziem pasaulslaveniem orķestriem, diriģentiem un solistiem iestudēts vairāk nekā simts lielformas vokāli instrumentālo darbu, kas izpildīti uz dažādu valstu skatuvēm.
Derkēvica bijusi arī vairāku starptautisku konkursu žūriju priekšsēdētāja, kā arī goda patronese. 1994.gadā Derkēvicai piešķirta Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā, kopš 1995.gada viņa ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere, bet 2004.gadā viņai pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu kora mūzikas attīstībā.
Derkēvica līdzās klasiskajam repertuāram paplašinājusi latviešu kormūzikas bibliotēku, sadarbojoties ar latviešu mūsdienu komponistiem, īpaši Pēteri Vasku.
