Pēc augu maisījumu smēķēšanas jaunieši nonāk psihiatriskajā slimnīcā
112

Pēc augu maisījumu smēķēšanas jaunieši nonāk psihiatriskajā slimnīcā

Jauns.lv

Vidēji nedēļā vismaz viens jaunietis pēc augu maisījumu lietošanas nonāk psihiatriskajā slimnīcā. Viņiem rodas dažādas redzes un dzirdes halucinācijas.

Pēc augu maisījumu smēķēšanas jaunieši nonāk psihi...
Pēc apreibinošo augu maisījumu lietošanas jauniešiem mēnešiem ilgi jāārstējas psihiatriskajās klīnikās.
Pēc apreibinošo augu maisījumu lietošanas jauniešiem mēnešiem ilgi jāārstējas psihiatriskajās klīnikās.

Arvien vairāk jauniešu aizraujas ar dažādu zāļu maisījumu lietošanu. Tie ir daudz lētāki nekā citas narkotikas, un lielākā daļa no tiem nav aizliegti. Daudzi pusaudži pēc lēto maisījumu lietošanas spiesti mēnešiem ilgi ārstēties psihiatra uzraudzībā. Reizēm ārstēšanās ilgst pat pusgadu. Taču, lai šīs vielas aizliegtu, likumsargiem un mediķiem nākas mēnešiem ilgi pierādīt to bīstamību. Speciālisti saka: ir pavīdējusi cerība tuvākajā laikā šo procesu vienkāršot.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis teic, ka drīzumā varētu pieņemt izmaiņas likumā, kas ļaus aizliegto vielu sarakstā narkotisko augu maisījumu iekļaut, balstoties uz tā ķīmisko savienojumu, nevis speciālistiem liktu cīnīties par to, lai Ministru Kabineta noteikumos tiktu iekļauta katra konkrētā viela atsevišķi. Tagad par vienas otras vielas aizliegšanu nākas cīnīties pat vairāk nekā gadu, bet turpmāk tas varētu būtu tikai pāris mēnešu jautājums.

Mediķi teic, ka augu maisījumu lietošana var izraisīt psihiskas dabas traucējumus, piemēram, redzes vai dzirdes halucinācijas. Kāds pusaudzis raksta, ka pēc šī maisījuma lietošanas viņš redzējis, kā pārsprāgst viņa sirds un asinis šķīst uz visām pusēm.

Piemēram, kāds jaunietis Kristaps interneta forumā „Legālie saldumi” raksta: „Gadījās pāris mēnešus gandrīz katru dienu (lietot augu maisījumus). Nu tā, toreiz likās baigi normāli - viss kā multenē, vispār nejūti savu ķermeni, nesaproti vai runā vai tikai plāti muti, jo pats savu balsi neatšķir no iekšējās balss, šķiet, ka visi cilvēki apstājas un blenž tev virsū, kad ej tiem garām. Vienreiz iegāju kaut kādā Vecrīgas ieliņu krustojumā, un nesapratu, no kurienes ienācu un kur man tagad jāiet. Izdomāju pačurāt, lai gan nebija ne mazākās nojausmas, vai vispār gribu. Vairākas minūtes nostāvēju ar izvilktu kr*nu pret sienu rēkdams par kaut ko, beigās tā arī nesapratu, vai pačurāju vai nē. Kopš tiem laikiem arī tos sū*a legālos īpaši aizticis neesmu.”

Tēmas