Tiesībsargs: medicīnas pakalpojumu aizliegšana cietumos ir pielīdzināma spīdzināšanai
Medicīnas pakalpojumiem, par kuriem ir gatavs norēķināties ieslodzītais, ir jābūt pieejamiem un tos nedrīkst liegt, pretējā gadījumā situācija ir pielīdzināma spīdzināšanai, kas ir smags cilvēktiesību pārkāpums, tiesībsarga Jura Jansona viedokli pauda tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.
Spīdzināšanu aizliedz Satversmes 95.pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijas 3.pants.
Siliņa stāstīja, ka Tiesībsarga birojs 11.janvārī ir saņēmis aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonda "Gara spēks" iesniegumu, kurā fonds informē, ka Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā ieslodzītajām personām ir aizliegts ārstēt zobus un tos var tikai izraut. Arī par personīgajiem līdzekļiem zobus labot neesot ļauts, tāpēc ieslodzītajiem ir jācieš stipras sāpes.
"Pašlaik Tiesībsarga birojā par saņemto informāciju notiek faktisko apstākļu noskaidrošana. Taču problēmas ieslodzīto veselības aprūpē tiesībsargs konstatējis jau vairāku gadu garumā, regulāri veicot pārbaudes vizītes ieslodzījuma vietās un pēc individuāliem iesniegumiem. Pēc katras pārbaudes vizītes ir sniegtas rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Viens no iemesliem medicīniskās palīdzības sniegšanā ir finanšu trūkums," sacīja Siliņa.
Par veselības aprūpes problēmām ieslodzījuma vietās tiesībsargs ir informējis atbildīgās institūcijas, Tieslietu ministriju (TM) un Ministru prezidentu jau iepriekš. Tiesībsarga pārmetumus par identificētajām problēmām ieslodzīto veselības aprūpē TM pagājušā gada rudenī noraidīja, lai gan pagājušā gada decembrī tā sagatavoja informāciju par uzlabojumiem ieslodzīto veselības aprūpē.
Pagājušā gada beigās TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice skaidroja, ka TM ar Veselības ministrijas (VM) atbalstu ir izdevies panākt ievērojamu progresu ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā. Ir izveidota jauna ieslodzīto veselības aprūpes finansēšanas kārtība, kas maksimāli tuvināta sabiedrībā pastāvošajai. Jaunā kārtība ir saistīta ar papildu naudas nepieciešamību ieslodzīto veselības aprūpes izdevumu segšanā, tomēr TM šos izdevumus nodrošinās piešķirtā budžeta ietvaros.
Pagājušā gada septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja noteikumu projektu par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas paredz jaunu kompetences sadalījumu starp VM un TM. Tas noteic, ka TM segs maksu par ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtajiem pakalpojumiem, pacientu iemaksām un to līdzmaksājumiem par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas. Jaunais regulējums stājās spēkā šī gada 1.janvārī.
Tāpat jaunais regulējums paredz, ka ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītie varēs saņemt ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu. Noteikumi ir arī papildināti ar kārtību, kādā ieslodzījuma vietā strādājošam ārstam aprēķina laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apjomu. Pašlaik noteikumi paredz, ka no valsts budžeta apmaksātus ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus persona var saņemt, ja ir nosūtījums, kuru izrakstījis līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru esošs ģimenes ārsts vai speciālists, bet nav noteikts, ka minētos pakalpojumus var saņemt ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu, tāpēc līdz šim ieslodzītie šos pakalpojumus saņemt nevarēja.
Pagājušā gada 19.oktobrī valdība pieņēma MK noteikumus, kas paredz ieslodzītajiem iespējas saņemt arī kompensējamos medikamentus atbilstoši diagnozei. Pacientu līdzmaksājumu segs TM.
TM turpina izvērtēt piemērotākos Latvijas Cietumu slimnīcas darbības pilnveidošanas modeļus. Tā kā jebkuram no šīs problēmas risinājumiem būs nepieciešami papildu līdzekļi, TM plāno šogad izstrādāt atbilstošāko risinājumu, izvērtējot dažādu alternatīvu izmaksas.
Kā ziņots, aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonds "Gara spēks" saņēmis sūdzības no Daugavgrīvas un Daugavpils cietumos ieslodzītajiem, ka šajās apcietinājuma vietās neesot iespējams salabot zobus un vienīgā iespēja esot tos izraut.
Kā aģentūru LETA informēja "Gara spēka" pārstāvis Ivans Parfenovičs, ieslodzītie sūdzējušies, ka šajos cietumos pie stomatologa tikt neesot iespējams, jo cietumu administrācija par saviem un radinieku līdzekļiem ārstēt zobus neļauj, bet, kad zobu glābt vairs nav iespējams un ir stipras sāpes, atliek vien izraušana, kas turklāt jāgaida divas līdz trīs nedēļas.
Ar šādu rīcību Daugavgrīvas un Daugavpils cietumu administrācijas pārkāpj ne tikai konstitucionālās normas par veselības aprūpi, bet neveic elementārus pasākumus ieslodzīto personu tiesību un interešu nodrošināšanai, uzskata ieslodzītie.
Fonda rīcībā arī esot informācija, ka minēto cietumu administrācijas draud vērst pret ieslodzītajiem neoficiālas sankcijas, ja viņi sūdzas par medicīnisko pakalpojumu nepieejamību.
Organizācija ir nosūtījusi iesniegumu Tiesībsarga birojam, TM Ieslodzījuma vietu pārvaldei, VM, Veselības ministrijas Veselības inspekcijai, kā arī Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai, kurā lūdz pārbaudīt iesniegumā minēto informāciju un rast iespēju aizturētām un ieslodzītām personām nodrošināt valsts garantēto medicīnisko aprūpi.
