Bijušo Rīgas galveno „skolu uzraugu” soda par mācību grāmatu trūkumu
Kādreizējam Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētājam, tagad Rīgas 28. vidusskolas direktoram Guntaram Jirgensonam piespriests 50 latu liels sods par to, ka viņš skolēnus nespēj nodrošināt ar mācību grāmatām.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) Jirgensonam piespriedis 50 latu lielu sodu par to, ka viņa vadītajā skolā ir pārkāpts Satversmes pants, kas garantē bezmaksas izglītību, respektīvi – Rīgas 28. vidusskolā skolēni nav nodrošināti ar visām mācību grāmatām. Tām esot jābūt bezmaksas, jo Satversme taču garantē bezmaksas izglītību, uzskata IKVD.
Vai politiskā atriebība? „Bez komentāriem…”
Zīmīgi, ka šāds sods Latvijas izglītības sistēmā ir piemērots pirmo reizi un tas piespriests politiski aktīvam skolas direktoram. Jirgensons no 2001. līdz 2005. gadam kā Rīgas domes deputāts vadīja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta komiteju, 2005. gada tika ievēlēts par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāja biedru, bet nesenajās 11. Saeimas vēlēšanās kandidēja no „Saskaņas centra” saraksta.
Katrā ziņā Jirgensonam kā bijušajam Rīgas skolu galvenajam politiskajam uzraugam jau nu būtu jāzina, kā organizējams mācību process un kādi normatīvi jāievēro, jo pats taču kādreiz bija Rīgas mācību iestāžu galvenais uzraugs.
Jautāts, vai Jirgensons faktā, ka tieši viņš kļuvis par pirmo grēkāzi, Kasjauns.lv vienīgi lakoniski noteica: „Bez komentāriem”.
Faktiski jāsoda visi skolu direktori
50 latu lielu administratīvo sodu IKVD var uzlikt, ja skolas direktors nespēj skolēnus nodrošināt ar visām mācību grāmatām, kaut arī daudzām skolām nepietiek naudas, lai to veiktu. Skolu direktori atzīst, ka formāli izpildot šo nosacījumu, faktiski varētu sodīt visus izglītības iestāžu vadītājus, raksta laikraksts „Diena”.
Zināms, ka sūdzību iesniedzis kāds no Rīgas 28. vidusskolas skolēnu vecākiem. „Sūdzības iesniedzēju neapmierināja mācību līdzekļu trūkums pakalpojuma sniegšanā,” lakoniski paskaidroja IKVD pārstāvis Jānis Kutraitis. Informēt par lietas detaļām viņš atteicās, jo Jirgensons lēmumu grasās pārsūdzēt un lieta tiks skatīta vēlreiz.
Pēc jaunā vispārējās vidējās izglītības standarta ieviešanas 2011. gadā Rīgas 28. vidusskolas bibliotēka ir nodrošināta ar mācību grāmatām pamatizglītības pakāpē gandrīz 100% apmērā un vidējās izglītības pakāpē - 35% apmērā, stāsta Jirgensons. Pērn valsts dotais finansējums mācību grāmatu iegādei bija 72 santīmi uz vienu skolēnu, savukārt pašvaldības - 2,65 lati. Pilns mācību grāmatu komplekts, piemēram, 10. klasei uz vienu apmācāmo izmaksā aptuveni 70 latu. Elementārā matemātika liecina, ka nodrošināt skolēnus ar visām mācību grāmatām šādā situācijā nav iespējams, taču IKVD esot atkārtoti izteicis aizrādījumu skolas administrācijai, ka tā nav rakstveidā pieprasījusi papildu līdzekļus no pašvaldības.
IKVD lēmums pārsteidzis arī pašvaldību. „Esam sašutuši par šādu IKVD lēmumu,” saka Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.
Jirgensons teic, ka viņam ir informācija, ka IKVD šādā veidā ir sodījusi vēl pāris skola vadītāju, bet viņš ir pirmais, kurš saņēmis šādu sodu.
Nav skaidrs, kas ir „bezmaksas izglītība”
Finansējumu grāmatu iegādei piešķir valsts un pašvaldība, bet ar to nepietiek, lai iegādātos visu jaunajām programmām nepieciešamo, uzsver Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Ineta Tamane. Jaunajiem standartiem atbilstošās grāmatas ir dārgas, un skola tās visas nevar atļauties. Situācija daudzviet ir atšķirīga, turklāt dažkārt ārpus Rīgas tā ir labāka nekā galvaspilsētā, skaidroja Latvijas Vecāku apvienības „VISI” pārstāve Gunta Kraģe.
Skolu direktori nevar ietekmēt piešķirtā finansējuma daudzumu, tāpēc esot būtiski definēt, kas ir bezmaksas izglītība. Par to, vai bezmaksas izglītība nozīmē visu skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām un citiem mācību līdzekļiem, šķēpi tika lauzti pirms trim gadiem, kad uz Satversmes panta par bezmaksas izglītību pārkāpšanu norādīja toreizējais tiesībsargs Romāns Apsītis. Tiesa, arī viņa atzinumā akcentēts, ka nacionālajos tiesību aktos nav skaidri formulēts, ko ietver tiesības uz bezmaksas izglītību. Arī šobrīd jautājums par bezmaksas izglītību tiesībsargam ir aktuāls.
Savukārt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa plānos šobrīd neietilpst jēdziena „bezmaksas izglītība” definēšana.
Kasjauns.lv/ Foto: Agnese Gulbe/LETA
