Pierīgas iedzīvotājus smacē nesamērīgi lielais īpašuma nodokļa slogs

Carnikavas novada iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodoklis par pērno gadu aprēķināts pat vairāk nekā 1000 latu apmērā. Šāds nodoklis arī uzlikts kādai mājai Kalngalē, kas uzbūvēta bijušās izgāztuves vietā, rajonā, kur nav ne veikala, ne skolas, kur sabiedriskais transports pietur retāk nekā citviet, jo nav jau braucēju. Kā galvenais iemesls šādam nodokļa paaugstinājumam minēts tas, ka aptuveni divarpus kilometru attālumā no mājas atrodas jūra.

Līdzīgus nodokļu rēķinus saņēmuši arī daudzi citi Carnikavas novada iedzīvotāji, kuri savās dzimtas mājās mīt jau gadu desmitiem, ja ne pat gadu simteņiem. Ja viņi nespēs samaksāt milzīgos nodokļus, tad var nākties atvadīties no savām mājām. Iedzīvotāji ar fantastiskajiem nodokļu aprēķiniem negrasās samierināties un sola tos apstrīdēt vispirms pašu mājās, bet, ja tas neizdosies, vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Ekskluzīvs nodoklis par māju bijušajā izgāztuvē

„Ja mēs dzīvotu Norvēģijā, tas varbūt būtu normāli, bet ne šeit. Pašvaldībai naudu vajag, un nu krānu griež vaļā! Nodokļi jāmaksā, bet saprāta robežās,” „Rīgas Apriņķa Avīzei” saka Juris Rudusāns. Viņu šokējis aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis – 1184 latu.

Par iepriekšējo gadu Rudusānu ģimenei aprēķināts 1184 latus liels nekustamā īpašuma nodoklis. Par māju – 84 lati, par zemi – 1100. Šogad nodoklim par zemi jāsarūk līdz 560 latiem, jo manīta kadastrālā vērtība, taču summa tik un tā nav adekvāta, uzskata Rudusāns.

Jura un Zandas Rudusānu ģimene jau četrus gadus mitinās Kalngalē, kur kādreizējās izgāztuves vietā iekopuši pagalmu un uzcēluši māju. Otra Jūrmala – tā Carnikavas novadu mēdz dēvēt novada pašvaldībā, taču iedzīvotāji ir citās domās. „Vienīgais, kas Kalngalei kopīgs ar Jūrmalu ir jūra blakus,” saka Rudusāns, kurš kopā ar ģimeni mitinās mājā, kas uzcelta, savedot kārtībā izgāztuvi Cīruļu ielas malā. Tagad pašvaldība par pašu spēkiem veikto labiekārtošanu prasa grandiozu nekustamā īpašuma nodokli. „Mums pat nav veikala, kas te par Jūrmalu,” iedzīvotājiem ir jāsmejas.

Kalngalē nav ne skolas, ne bērnudārza, ne veikalu, ne bibliotēkas. Vienīgās ērtības Kalngalē ir ielu tīrīšana un ielu apgaismojums, taču jāmaksā tā, it kā dzīvotu ekskluzīvā vietā. Īpašumi Kalngalē ir sakopti tikai pašu iedzīvotāju spēkiem, pašvaldībai ar to nav nekāda sakara. Tāpēc prasīt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu maksu nevar, uzskata kalngalieši.

„Kolhoza laikos šajā zemesgabalā bija izgāztuve. Paši veicām lielus kapitālieguldījumus, ņēmām lielu kredītu bankā un iekārtojām sev acij tīkamu pagalmu,” atzīmē Rudusāns. Ūdenī grimstošais krūmājs, kurā mitinājās bebri, tāpat kā izgāztuve, tagad pārvērsti sakoptā dārzā. Kaimiņi drūmi joko, ka iedzīvotāju centība, iekārtojot sev skaistu īpašumu, ir vainagojusies ar to, ka Kalngale pasludināta par ekskluzīvu vietu, par kuru prasa tik pat ekskluzīvus nodokļus.

„Ādažos, kur ir četri lieli veikali, skola, bērnudārzs, sporta komplekss, vairākas aptiekas, kadastrālā vērtība ir mazāka. Te pašvaldība spekulē ar jūras tuvumu,” uzskata Rudusāns: „Kalngale nekad nav bijis ekskluzīvs rajons, te pat vilciens pietur retāk nekā blakus ciematos. Šis ir parasts mazs miestiņš. Infrastruktūra ir pilnīgi nekāda. Ielu apgaismojumu centrālajā ielā ievilka tikai pērn un ieslēdz tikai katru otro lampu, te nav pat centralizētā ūdensvada un kanalizācijas.”

Daudzi Kalngales iedzīvotāji pauduši bažas par izlikšanu no dzimtas mājām nesamaksājamo nodokļu dēļ, par ko nosūtījuši 30 iedzīvotāju parakstītu atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Kalngalē dzīvojošā juriste Anita Lancmane palīdz kaimiņiem meklēt taisnību. „Lielai daļai iedzīvotāju būs jāzaudē savas gadu desmitiem iekoptās dzimtas mājas, jo nespēs samaksāt nodokli par īpašumu, kura vērtība pēkšņi kļuvusi nesamērīgi liela,” nobažījusies A. Lancmane.

Salīdzinājumā ar 2011. gadu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums Kalngalē būšot aptuveni piecas reizes, ne vienā vien īpašumā pārsniedzot 1000 latu gadā. Kalngales iedzīvotāji ir apņēmušies vērsties Eiropas Savienības vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja netiks sadzirdēti pašu mājās.