Latviešu nacionālās žūpības īpatnības
Latvieši kā ziemeļnieki ir daudz jutīgāki pret alkoholu nekā dienvidnieki. Latvija no degvīna zemes pārvērtusies par lētā, stiprinātā alus valsti. Brāgas raudzēšana kļuvusi par oficiālu rūpalu.
Pazīstamais narkologs Jānis Strazdiņš intervijā „Neatkarīgajā Rīta Avīze” atklāj latviešu nacionālās žūpības īpatnības: „Latvieši ir ziemeļu tauta, kas ir daudz jutīgāka pret alkoholu nekā dienvidnieki. Diemžēl mums piemīt arī ziemeļniekiem raksturīga mentalitāte. Cilvēkiem grūti kontaktēties, ja nav dzēruši. Reibums palīdz atraisīties.”
Pēdējā laikā arī mainījušās dzeršanas tradīcijas – Latvija no šņabja zemes pārvērtusies pret lētā – „plastmaseņu” alus valsti. „Viens ir pilnīgi skaidrs – Latvijā pieaug alus patēriņš. Ja vēl nesen skaitījāmies degvīna zeme, tad šobrīd nepārprotami kļūstam par alus valsti. (..) nav noliedzams, ka mūsu pašu jaunieši daudz vairāk ir sākuši dzert alu.
Man kā ārstam sašutumu izraisa lielās plastmasas pudeles ar apšaubāmas kvalitātes alu. Sarēķināju, ka divlitrīga pudele, kurā iepildīts desmitgrādīgs alus, būtībā pielīdzināms pusstopam. Tas nozīmē, ka, iztukšojot šādu trauku, cilvēks faktiski izdzer aptuveni 0,5 l šņabja. Dabiski, ka notiek saindēšanās, kurai sekas ir darba nespēja un personības degradācija. Šīs lielās, lētās alus pudeles ir pārvērtušās par īstu lāstu, sevišķi laukos,” teic Strazdiņš.
Viņš arī uzsver, ka Latvijā atgriezušās alkoholisma tradīcijas, kas pie mums bija populāras pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā:
* sācies milzīgs nelegālā alkohola pieplūdums (40%). Tā ievešana vai ienesašana caur valsts Austrumu robežu ir kļuvusi par stabilu peļņas avotu, tradicionālu dzīvesveidu un
* atkal ļoti populāra ir kandžas tecināšana. Brāgas raudzēšana pat kļuvusi par oficiālu rūpalu.
