Izveidots tūrisma maršruts pa Latgales pierobežu
Novadu ziņas

Izveidots tūrisma maršruts pa Latgales pierobežu

Jauns.lv

Desmit Latvijas austrumu novadi no Viļakas līdz Dagdai ir apvienojušies un piedāvā tūristiem jaunu galamērķi - Pierobeža. Ceļotājiem tiek piedāvāts atklāt latgaliskā šarma noslēpumu.

Izveidots tūrisma maršruts pa Latgales pierobežu...
Latgale var lepoties arī ar Latvijas vissenāko pilsētu – rakstos Ludzas pilsētas vārds pirmo reizi minēts 1177. gadā.
Latgale var lepoties arī ar Latvijas vissenāko pilsētu – rakstos Ludzas pilsētas vārds pirmo reizi minēts 1177. gadā.

Ceļojums pa Latvijas un Eiropas Savienības pierobežu noteikti būs neparasts piedzīvojums, jo ik pa brīdim reāli var sajust tiešo robežas tuvumu. Te valdzinās autentiska vide, burvīga daba, sirsnīgi cilvēki un iespēja redzēt tādas lietas, ko nekur citur neredzēsiet un nepiedzīvosiet, un varēs iegūt praktiskas lietas. Vienīgais noteikums, lai ceļojums būtu patīkams un bez starpgadījumiem - obligāti jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments - identifikācijas karte vai pase, uzrunā pierobežas tūrisma maršruta veidotāji, piebilstot: „Vasals, ka namaloj Latgolā!”

Lai popularizētu jauno tūrisma produktu izveidota tā mājas lapa internetā www.pierobeza.lv , kurā rakstīts:

„Kā domā, ceļotāj, kur tas (Latgales smeķis – red.) varētu slēpties? Varbūt tikko ceptas maizes smaržā, kas iegūlies Vēršukalna maizes cepējas Annas rokās? Vai tas meklējams spēka un varenības aurā, kas apvij Lāča dārza dižozolu, akmeņu krāvumus, vai arī tas noglabāts Balvu muižas klēts apcirkņos? Vai arī Saipetnieku senlietu kolekcijā? Vai arī Baltinavas teātra aktieru mirdzošajās acīs un atraktīvajos tēlos, kas spilgti atklāj latgaliešu mentalitāti?

Acīgāks tūrists šajā vietā varbūt pamanīs arī kādu no kolorītās izrādes „Latgola.lv” varoņu prototipiem. Vai arī tas slēpjas latgaliešu ticībā Dievam, kam par godu uzcelta pirmā katoļu baznīca Latgalē - poļu baroka unikāls piemineklis Pasienē vai krāšņie dievnami Kārsavas novadā – abas Malnavas katoļu baznīcas un skaistā kokgriezumiem rotātā pareizticīgo baznīca? Vai to var saklausīt latgaļu ritu dziesmās, vai seno mūzikas instrumentu skaņās Gunāra Igauņa mūzikas darbnīcā? Varbūt tas virmo Latvijas vecākās pilsētas Ludzas vecpilsētas ezermalu ielās un pils kalnā? Vai arī Ciblas novada Līdumnieku pierobežas takās ar II pasaules kara laika liecībām? Varbūt galu galā tas slēpjas senajās latgaļu sadzīves un svētku tradīcijās, ar kurām var iepazīties Andrupenes lauku sētā? Tā gluži nemanot esam izstaigājuši tuvākas un tālākas stigas un nonākuši Zilupes pusē, tieši tur meklējams Latvijas galējais austrumu punkts – Austras koks un trīs valstu robežu satekpunkts – Draudzības kurgāns, piemineklis kaimiņu tautu draudzībai.”

Kasjauns.lv/Foto: Rendija Resto/ www.poga.lv