Latvijā ar izspiegošanu nodarbojas 13 dienesti

Par mūsu valstī esošo izlūkdienestu skaitu laikrakstam „Telegraf” pastāstījis Saeimas deputāts Jānis Ādamsons („Saskaņas centrs”), kurš parlamentā vada darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot izmaiņas Operatīvās darbības likumā.

Pēc Ādamsona vārdiem Latvijā ir izplatīta šāda shēma: specdienesti nelikumīgi ievāc informāciju, pēc tam to nopludina plašsaziņas līdzekļos un, balstoties uz publikācijām, to legalizē un uzsāk kriminālprocesus. Mobilo telefonu noklausīšanos, elektroniskā pasta uzlaušanu, videonovērošanu un banālu izsekošanu veic 13 specdienesti, saskaitījis Ādamsons.

Latvijā pastāvošais Operatīvās darbības likums bez izmaiņām ir spēkā kopš 1994. gada, saka Ādamsons. Iesākumā likumā bija tikai trīs dienesti, kas varēja nodarboties ar operatīvām darbībām, - Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

„Ar laiku to dienestu skaits, kas var nodarboties ar operatīvo darbību, strauji pieauga. Pirms dažiem gadiem par to sāku interesēties un sāku skaitīt. Saskaitīju 11 dažādus dienestus, bet pēc tam atcerējos vēl divus. Uzskatu, ka Latvija ir pārlieku daudz organizāciju, kas var nodarboties ar izspiegošanu un sarunu noklausīšanos,” saka Ādamsons. Viņš teic, ka šo spiegošanas dienestu skaits no 13 jāsamazina līdz pieciem, sešiem.

Jāteic, ka dienestu, kas var nodarboties ar izsekošanu un spiegošanu, uzskaitījums konkrēti nav minēts. Operatīvās darbības likuma 27. pantā vien minēts: „Operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā.”