Līdz plkst.16 referendumā par krievu valodas statusu Latvijā nobalsojuši gandrīz 51% vēlētāju
Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 784 847 jeb 50,79% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Rīgā nobalsojis 221 524 vēlētāju jeb 54,22%, Vidzemē - 222 694 jeb 54,41%, Latgalē - 108 192 jeb 45,83%, Kurzemē - 111 610 jeb 54,54%, savukārt Zemgalē - 119 528 vēlētāji jeb 51,5% no kopējā vēlētāju skaita.
Jau ziņots, ka līdz plkst.12 Latvijā kopumā referendumā nobalsoja 414 867 jeb 26,85% vēlētāju.
Rīgā nobalsoja 101 140 vēlētāju jeb 24,75%,Vidzemē - 121 137 jeb 29,6%, Latgalē - 62 158 jeb 26,33%, Kurzemē - 62 313 jeb 30,45%, savukārt Zemgalē - 67 619 vēlētāji jeb 29,14% no kopējā vēlētāju skaita.
Savukārt pirmās stundas laikā pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsoja 25 200 balsotāju jeb 1,63% no kopējā vēlētāju skaita.
Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte šodien notiekošajā referendumā joprojām ir augstāka nekā pērn notikušajā referendumā par Saeimas atlaišanu, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Līdz plkst.12 uz referendumu bija atnācis gandrīz par 140 000 cilvēku vairāk nekā pērn vasarā notikušajā tautas nobalsošanā, jo līdz plkst.12 Latvijā kopumā referendumā bija nobalsojuši 414 867 jeb 26,85% balsotāju, savukārt pēdējā referendumā par parlamenta atlaišanu līdz plkst.12 bija piedalījušies aptuveni 275 000 pilsoņu jeb 18,53% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".
Referendums par divvalodību Latvijā
