Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 25. un 26. februārī

Tie kas nevēlēsies doties pie dabas – pārgājienos un slēpot – var izvēlēties apmeklēt kādu koncertu vai izstādi, kuru piedāvājums ir varen plašs.

1. Muižas parka svētki Alūksnē

Pilsētas, pagastu un muižas svētkus parasti rīko vasarā, bet šosestdien, 25. februārī, šādu svētku cienītājiem ir neierasta iespēja parka svētkus svinēt sniegotas ziemas apstākļos. 25. februārī no pulksten 10.00 tiks svinēti Alūksnes Muižas parka svētki.

Ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespēja iesaistīties un līdzdarboties plašā dažādu ziemīgu aktivitāšu programmā, sākot no netradicionālo šļūcamrīku konkursa līdz pat ledus skulptūru veidošanai. Vienlaikus varēs apskatīt tikko rekonstruēto Alūksnes Jauno pili. Svētku laikā apmeklētājiem būs iespēja pārliecināties, ka Alūksnes Muižas parks arī ziemā ir piemērots ģimenēm tūrisma, sporta un citādas atpūtas baudīšanai:

No pulksten 10.00 līdz 16.00 vairākās vietās pie Alūksnes Jaunās pils un Muižas parkā notiks svētku aktivitātes, savukārt vēlāk vakarā Tempļakalnā varēs vērot interesantu snovborda šovu ar labāko snovbordistu piedalīšanos. Peldvietā „Vējiņš” atradīsies skatuve, kur notiks sportisko un nesportisko aktivitāšu uzvarētāju apbalvošana un atkarībā no laika apstākļiem būs vērojami arī priekšnesumi.

Pie Jaunās pils būs uzbūvēta sniega pilsēta, kurā būs interesantas atrakcijas. Muižas parka svētkos taps arī ledus skulptūras. Apmeklētājiem būs iespēja gan vērot, kā meistardarbus no ledus veido profesionāļi, gan arī pašiem pieteikt savas komandas un iemēģināt roku ledus skulptūru veidošanā. Pļava pretim pilij svētkos būs atvēlēta sniega figūru veidošanas sacensībām.

Alūksnes ezera krastā notiks nenopietni nopietnas sportiskas aktivitātes, izmantojot visas ziemas piedāvātās sportošanas iespējas. Uz mazajiem dīķiem parkā notiks savdabīgas hokeja sacensības, būs atrakcijas ar ragaviņām. Pie Eola tempļa noritēs konkurss par interesantāko netradicionālo šļūcamrīku braukšanai no kalniņa, deju konkurss un citas aktivitātes. Notiks arī orientēšanās spēle, kuras dalībnieki, apmeklējot vairākus punktus Muižas parkā, katrā no tiem saņems fragmentu no leģendas par pilsētu. Tie, kas atradīs visus leģendas fragmentus un varēs to salikt, saņems gardas balvas. Varēs vizināties zirgu pajūgos.

Svētku rīkotāji padomājuši arī par to, lai ziemas dienā pasākuma apmeklētājiem būtu iespēja iedzert karstu tēju un nobaudīt kādu sildošu maltīti svaigā gaisā. Būs pieejama lauka virtuve ar gardiem un smaržīgiem latviskiem ēdieniem.

Sīkāk internetā: www.aluksne.lv.

Ziema Alūksnē

Atjaunotā vilciena „Sniedziņš” pasažieriem ir sarūpētas četras ziemas atpūtas programmas. Kā pamatprogramma ir slēpošanas piedāvājums „Slēpošana Gaiziņkalnā”, kuras ietvaros tiek piedāvāta atpūta slēpošanas bāzēs „Golgāts” un „Lido kalns”, kā arī autobusa pakalpojumi no Madonas dzelzceļa stacijas uz Gaiziņkalnu un atpakaļ.

Tiem, kas nav draugos ar kalnu slēpošanu, saturīgai ziemas brīvdienu pavadīšanai tiek piedāvātas trīs organizētas tūrisma programmas: ekskursija „Kāpēc Madona ir ziemas galvaspilsēta?”; ekskursija ar distanču slēpošanas pārgājienu „Apkārt Gaiziņkalnam” un ekskursija ar pārgājienu „Ziema Gaiziņkalna apkārtnē”. Arī ekskursantus pie Madonas dzelzceļa stacijas sagaidīs organizēti autobusi ar gidiem. Visās ekskursiju programmās un to cenās ir ietverti Madonas un Gaiziņkalna apkārtnes populārāko tūrisma objektu apmeklējumi, sātīga ēdināšana, gidu un autobusa pakalpojumi un pat atpūtas pauze ar vietējo pašdarbnieku koncertu. Ekskursiju programmu cena (bez vilciena biļetes) bērniem ir no 3 līdz 6 Ls, pieaugušajiem – Ls 10. Ekskursiju biļešu skaits ir ierobežots, tādēļ dalību nepieciešams iepriekš pieteikt.

Vilciens „Sniedziņš” no Rīgas stacijas dosies pulksten 8.29 un galastacijā atgriezīsies 21.06. Brauciena laikā vilcienā iespējami dažādi interesanti pārsteigumi. Sīkāk internetā: www.madona.lv vai piezvanot pa tālruņiem 64860573 vai 29130437.

3. Medicīnas muzejā var redzēt īsto skaistumu „no iekšām”

Folklorizējušos Šlesera teicienu „Skaistums nāk no iekšām” ir vizualizējis Paula Stradiņa medicīnas muzejs, kurā ir skatāma šāda paša nosaukuma izstāde. Muzeja piedāvātā izstāde „Skaistums nāk no iekšām – medicīniskā vizualizācija” ir ne tikai mākslas darbs, tā sniedz ieskatu dažādu veidu radioloģisko izmeklējumu metodēs, slimību diagnosticēšanā un to ārstēšanā.

Daļa sabiedrības ir dzirdējusi par rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, ultrasonogrāfiju, scintigrāfiju, osteodensitometriju, taču kā tas izskatās un kā notiek izmeklēšana nojauta ir diezgan maza.

Ar bagātīgu vizuālo materiālu izstādē atspoguļoti cilvēka acij slēptie iekšējo orgānu izmeklējumu uzņēmumi, kā arī nopietnākas un mazāk nopietnas traumas. Tāpat apskatei izliktas 20. gadsimta 30. gadu rentgena kabineta iekārtas.

Izstāde ir ne tikai izglītojoša, bet arī interaktīva. Skārienjutīgajos ekrānos apmeklētāji varēs vērot sirdsdarbību, sekot līdzi datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem un žokļa kaula atjaunošanas operācijai. Izpētīt cilvēka 3D modeli un uz manekena apskatīt, kā izskatās iekšējie orgāni šķērsgriezumā jeb - kā to redz mediķi, veicot datortomogrāfiju.

Sava vieta izstādē atvēlēta kurioziem gadījumiem un uzņēmumiem – pateicoties datortomogrāfijai, muzeja mūmija, kura tika uzskatīta par kaķi, izrādījās putns, tāpat visi viedtālruņu lietotāji varēs apskatīt, kāds izskatās viedtālrunis rentgena uzņēmumā.

Jāatgādina, ka Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs Rīgā ir viens no trim lielākajiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē, kas stāsta par medicīnas attīstību no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” sestdien, 25. februārī, pulksten 18.00 notiks komponista Valta Pūces 50 un jauniešu kora „Balsis” 25 gadu jubilejas koncerts „Gadalaiku dziesmas”.

2010. gadā jauniešu koris „Balsis” uzsāka jaunu tradīciju – veidot īpašu latviešu komponistu un dzejnieku programmas koncertiem Latvijā. Pagājušajā sezonā deviņos koncertos izskanēja Artura Maskata mūzikas un Ojāra Vācieša dzejas koncerti.

2012. gadā „Balsis” ir sagatavojis jaunu programmu – Valta Pūces ciklu „Gadalaiku dziesmas” ar Ineses Zanderes, Aivara Neibarta, Pētera Brūvera un Amandas Aizpurietes dzeju. Ar šo programmu koris sniegs koncertus dažādās Latvijas pilsētās – Siguldā, Madonā, Durbē un Rīgā. Koncertu vizuālo noformējumu veido māksliniece Agnese Bule. Līdzās instrumentālajam ansamblim koncertos uzstāsies arī pats autors, kurš šogad atzīmē savu 50 gadu jubileju. Valta Pūces cikls „Gadalaiku dziesmas” (2003) ir pirmais tik apjomīgs gadalaiku cikls latviešu mūzikā, kas radīts pēc Vivaldi slaveno instrumentālo koncertu parauga.

Jau vairāk kā divdesmit gadus jauniešu koris „Balsis” ir viens no redzamākajiem un kvalitatīvākajiem amatieru koriem Latvijā. Lielu uzmanību koris velta latviešu komponistu mūzikai, tādējādi popularizējot Latvijas nacionālās kultūras mantojumu, tradīcijas un jaunradi.

Biļešu cena: Ls 3 -7. Sīkāk internetā: www.baltaisfligelis.lv .

5. Rīgas izstāžu ceļvedis: Herberts Siliņš, Laimonis Mieriņš, Ziema

* Līdz 4. martam izstāžu zāles „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa iela 1) Radošajā darbnīcā ir skatāma gleznotāja Herberta Siliņa (1926–2001) izstāde. Herberts Siliņš savā daiļradē aprobējis gan reālistisku stilu, gan impresionisma, fovisma un abstrakcijas elementus.

Mākslinieka darbu klāstā sadzīvo visnotaļ dažādas impresionistiskās tradīcijas metamorfozes – no izteikti pelēcīgām gammām līdz gandrīz fovistiskam košumam. Autors balansē starp svinīgām, telpiski būvētām jūras panorāmām un pietuvinātu, ikdienišķu redzējumu. Tās ir temperamentīgas formu un krāsu orģiju spēles, pārdroši salikumi, kuros Siliņš sniedz uzsvērti subjektīvu interpretāciju – aktīvi paņemošu un suģestējošu, kur dīvainā kārtā apvienojas pārgalvība, spēja, emocionalitāte, pat niknums. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Latvijas Nacionālā māksla muzeja Baltajā zālē (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) līdz 5. aprīlim ir skatāma trimdas latviešu gleznotāja Laimoņa Mieriņa (1929–2011) piemiņas izstāde „IN MEMORIAM”. Jāteic, ka trimdas latviešu mākslas kopainā Laimonis Mieriņš palika vientuļnieks, kura nemierīgais gars jutās šauri turienes hermētiskajā latvietībā, kaut Anglijas mākslas vidē Laimoni Mieriņu dēvēja par latviešu izcelsmes britu mākslinieku. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Līdz 14. martam Latvijas Mākslas akadēmijā ir apskatāma studentu gleznu izstāde „Ziema”, kurā ar saviem darbiem piedalās jaunie mākslinieki – Mākslas akadēmijas Glezniecības, Tēlniecības un Restaurācijas apakšnozaru studenti. Izstādes ekspozīciju veido 17 studentu darbi – mirklīgas noskaņas, krāsu iespaidi, atpazīstamas Ikšķiles ainavas un priekšmetu portreti. Sīkāk internetā: www.lma.lv .

6. Brīvdienu koncerti: no estrādes līdz klasiskai operai

Šajās brīvdienās var apmeklēt vēl vairākus interesantus koncertus:

* VEF Kultūras pilī sestdien, 25. februārī, pulksten 16.00 uz savas pastāvēšanas 66. gadadienas koncertu „Mana dziesma dejojama, nāc ar mani izdejot!” aicina Tautas deju ansamblis „Gatve”. Aizvadīto gadu laikā „Gatve” ir apguvusi un izdejojusi visdažādākos dejas soļus, pabijusi uz daudzām skatuvēm un nomainījusi vairākas dejotāju paaudzes, taču tā nav nogurusi vai novecojusi, tā turpina savu ceļu pa deju pasauli.

*  Latvijas Universitātes Lielajā aulā sestdien un svētdien, 25. un 26 februārī, pulksten 17.00 jauniešu koris „Kamēr...” piedāvās savu jauno programmu „Mēness dziesmas”. Programmas pirmajā daļā koris kopā ar kamerorķestri „Sinfonietta Riga” un solistiem Armandu Siliņu un Jāni Kurševu mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā Latvijā pirmo reizi atskaņos Karla Orfa viencēliena operu „Mēness”, savukārt otrajā daļā būs iespēja noklausīties desmit jaunas mūsdienu latviešu komponistu kompozīcijas par mēness tēmu.

* Dobeles Kultūras namā sestdien, 25. februārī, pulksten 17.30 notiks Kultūras nama kolektīvu gada ieskaņas kino – foto – fono koncerts „Īsa pamācība mīlēšanā”.

* Slampes Kultūras namā sestdien, 25. februārī, pulksten 18.00 varēs dzirdēt Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna koncertstāstu „Pacel acis”, kurā piedalīsies Jānis Lūsēns, Māra Zālīte, Kristīne Zadovska un Zigfrīds Muktupāvels. Klausītāji un skatītāji tiksies ar iemīļoto izrāžu „Sfinksa”, „Kaupēn, mans mīļais”, „Hotel Kristina” un „ Mistērija par sapni un mīlestību” varoņiem un notikumiem.

* Lielvārdes Kultūras namā sestdien, 25. februārī, pulksten 18.00 ar Mārtiņa Freimaņa dziesmu koncertu viesosies „Putnu balle” un „PeR”.

* Lielajā Ģildē sestdien, 25. februārī, pulksten 19.00 notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertuzvedums – tiks atskaņota izcilā Verdi opera „Otello”, kurā piedalīsies arī izcili operas solisti, kā arī Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Rīgas Doma kora skolas zēnu koris un Latvijas Nacionālās operas koris.

Līdz 22. aprīlim Rīgas mākslas telpā (Rātslaukumā, Kungu ielā 3) ir skatāma Vācijas laikmetīgās mākslas balvas „Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language / Valoda“ laureātu darbu izstāde.

Izvēloties valodu par virsrakstu, laikmetīgās mākslas balvas „ars viva” veidotāji uzsver mākslas un valodas jēgpilno mijiedarbību mākslas vēsturē un laikmetīgajā mākslā. Visi trīs „Ars viva” balvas laureāti un izstādes „Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language / Valoda” dalībnieki – Eriks Bingers, Filips Goldbahs un Jirgens Štāks – katrs savā veidā strādā ar valodu, pētot valodas iespējas vizuālajā mākslā, valodas sociālo lomu un vienlaikus pārbaudot arī vizualitātes robežas.

Visu autoru darbos ir pamanāms kāds kopīgs elements – valoda kā performance, kas ļauj iekļaut autorus laikmetīgajā orientācijā uz valodas formu. Svarīgi piebilst, ka autori strādā gan ar fiziski mērāmo valodas formu (runāts vārds, tā audioiedarbība, frekvence, rakstu zīmju izmērs, daudzums), gan ar valodas estētiskajām formām tās apzīmējošās funkcijas ietvaros.

* Vienlaikus pieaugušie līdz 4. martam Rīgas mākslas telpā vēl pagūt aplūkot leļļu izstādi pieaugušajiem „Paradīzes ābols”, kuru Valentīndienas noskaņā piedāvā Baltijas autorleļļu un rotaļlietu meistaru ģilde. Ģildes meistari cenšas lauzt priekšstatu, ka lelles ir bērnu izklaide, atgādinot, ka autorleļļu radīšana ir samērā jauns, bet nopietns lietišķās mākslas veids. Izstādē mākslinieki ar humoru un asprātību uzrunā pieaugušo skatītāju un

liks tam kopā ar tēliem priecāties, skumt un mīlēt.

* Leļļu prieks nebūs atņemt arī bērniem, jo viņi svētdien, 26. februārī, pulksten 12.00 Rīgas mākslas telpā tiek gaidīti uz radošo darbnīcu bērniem „Mana lelle”, kurā varēs uzmeistarot mīļas pirkstiņlelles kopā ar tekstilmākslinieci Asnati Blankveinu. Dalības maksa: Ls 2.

Sīkāk internetā: www.artspace.riga.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva