Kāpēc vajadzīgs „garais gads” ar 29 dienām februārī?
Astronomi aprēķinājuši, ka garais gads nebūs mūžīgs. Viņu kolēģi pirms vairāk nekā 2000 gadiem izskaitļota, ka ik gadu pienākas papildus diena, bet pēc miljoniem gadu viss mainīsies – garā gada vietā parādīsies īsais gads.
Garo gadu ieviesa 45. gadā pirms mūsu ēras
Cilvēce pirmo reizi to, ka gadā ir 365 dienas, apjauta pirms aptuveni 6000 gadiem, kad senie ēģiptieši saskaitīja, cik dienu ir starp gadskārtējiem Nīlas plūdiem. Šīs dienas viņi sadalīja 12 mēnešos un radās pirmais kalendārs, kas līdzinās mūsdienu gadu skaitīšanas sistēmai.
Tomēr 45. gadā pirms mūsu ēras Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā astronomi aprēķināja, ka gads ir mazliet garāks un tas sastāv nevis no 365 dienām, bet gan ir 365,242 dienu garš. Lai novērstu šo kļūdu, katram ceturtajam gadam pievienoja klāt vēl vienu dienu – 29. februāri. Tā kā 0,242 nav 0,25, tad izrādījās, ka laiks atkal skrien uz priekšu. Lai to novērstu ir pieņemts lēmums reizi 4000 gados garo gadu „likvidēt”. Tā būs 4000., 8000. un 12000 gadā
Pēc miljoniem gadu garo gadu nomainīs īsais gads
Tomēr garais gads nebūs mūžīgs un tas mums ir jāsvin, kamēr vēl varam. Astronomi aprēķinājuši, ka Zemes griešanās ātrums ap savu asi pasaules okeāna plūdmaiņas spēku ietekmē palēninās, Zemes diena kļūst par sekundēm, vēlāk – jau par minūtēm garāka, - tieši pretēji Zemes griešanās ātrumam ap Sauli, kas nosaka Zemes gada ilgumu.
Tāpēc pēc zināma laika – aptuveni 3,5 miljoniem gadu gada ilgums uz mūsu planētas būs tieši 365 dienas un 29. februāris aizies vēsturē. Vēl pēc kāda laika būs nepieciešama jauna kalendāra reforma, un tad garais gads būs jāsauc jau par īso gadu, - reizi četros gados tajā būs vairs tikai 364 dienas. Līdz ar to mūsu pēctečiem kaut kad tālā nākotnē nāksies izlemt, vai gada saīsinājuma godu arī atdot jau tā īsajam februārim, - protams, ja tāds vēl tajā laikā būs, raksta portāls travelnews.lv.
