Rīgā leģionāru atceres dienā gandrīz vienlaikus notiks trīs konfrontējoši pasākumi
Rīgā leģionāru atceres dienā piektdien gandrīz vienlaikus notiks trīs konfrontējoši pasākumi, jo to organizētāji pārsūdzēja Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Māra Kalves lēmumu aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus un tiesa šīs prasības apmierinājusi.
Tādējādi piektdien aptuveni vienā laikā notiks organizācijas "Daugavas vanagi Latvijā" gājiens un aktīvista Ulda Freimaņa pasākums, pieminot leģionārus, kā arī ar šiem pasākumiem konfrontējoša biedrības "Apvienība pret nacismu" sapulce.
Biedrība "Apvienība pret nacismu" 16.martā ir iecerējusi divus pasākumus ‒ ziedu nolikšanu no plkst.8.45 līdz 9.15, plānojot 20 cilvēku dalību, bet vēlāk ‒ no plkst.10 līdz 13 ‒ aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.
Ap to pašu laiku "Daugavas vanagi Latvijā" no plkst.11 līdz 14 dosies gājienā no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, pie tā paredzot arī noturēt nelielu sapulci. Organizācija plāno, ka pasākumā piedalīsies apmēram 300 cilvēku.
Savukārt aktīvists Freimanis ar piketu pie "Laimas" pulksteņa plānojis pieminēt "Baigā gada staļinisko upuru piemiņu". Šis pasākums ieplānots vienlaikus ar "Daugavas vanagu" gājienu ‒ no plkst.11 līdz 14. Freimaņa pieteiktajā pasākumā bija pieteikti desmit cilvēku.
Kā katru gadu, plkst.10 Rīgas Doma baznīcā paredzēts arī leģionāru piemiņas dievkalpojums.
16.marta pasākumus vēl bija pieteikusi biedrība "Autonoma darbība", kas vēlējās organizēt "antifašistisku gājienu" no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim, kurā piedalītos apmēram 200 cilvēku, un arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins. Viņi gan nepārsūdzēja domes lēmumu aizliegt pasākumus. Šiškins iepriekš izteicies, ka piepulcēsies Freimaņa un "Daugavas vanagu Latvijā" pasākumiem.
Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Kalve nolēma neatļaut nevienu no pieteiktajiem 16.marta pasākumiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma. Taču iepriekšējo gadu prakse liecina ‒ ja pasākumu pieteicēji apstrīd domes negatīvos lēmumus, tiesa to pasākumus atļauj.
16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā "Waffen SS", kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.
Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa tādējādi ir nacisma slavināšana.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika pielietots, lai apietu šo konvenciju.
Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, norāda ministrija.
Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās "Daugavas vanagi", taču pašlaik Latvijā 16.marts nav oficiāla piemiņas diena.
