Baltieši labāk par pārējiem ES iedzīvotājiem zina Eiropas glābšanas dienesta numuru 112
Eiropas glābšanas dienesta numura 112 nozīmību tieši Baltijas valstīs apliecina fakts, ka vairākums Baltijas valstu pilsoņu (Latvijā - 76%, Lietuvā - 72% un Igaunijā - 90%) ārkārtas situācijā zvanītu tieši uz šo numuru, secināts pētījumu aģentūras TNS un Eiropas Komisijas 2011.gada beigās veiktajā "Eirobarometra" pētījuma.
Kopš 1997.gada Eiropas Savienības (ES) valstīs ir izveidots vienots palīdzības tālrunis, kas ļauj nekļūdīgi un ātri sazināties ar attiecīgo palīdzības organizāciju.
TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Aija Feldmane norādīja, ka ES kopumā salīdzinājumā ar Baltijas valstīm numuru 112 ārkārtas palīdzības nepieciešamības gadījumā izmantotu salīdzinoši retāk - aptuveni puse (47%) no visiem savienības valstu pilsoņiem.
Jautājot tikai par pēdējo gadu, vidēji ES par glābšanas dienesta numuru ir dzirdējuši vien 28% visu valstu pilsoņu. Savukārt Baltijas valstu iedzīvotāji pēdējā gada laikā ar informāciju par to ir saskārušies salīdzinoši biežāk - Latvijā 44%, Lietuvā 48% un Igaunijā 44%. Kā komentē Feldmane, viens no iemesliem samērā augstajiem Baltijas rādītājiem ir dažādas informēšanas kampaņas par numuriem, uz kuriem zvanīt ārkārtas situācijās.
Lielākā daļa Latvijas pilsoņu informāciju par 112 guvuši no masu medijiem. Visefektīvākais informācijas nodošanas kanāls pēdējā gada laikā bijusi televīzija (77%), tai seko informācija radio (24%), internetā (28%) un dažādos laikrakstos (19%).
Eiropas Komisija sadarbībā ar "TNS Opinion & Social Flash Eirobarometra" pētījumu veica no 2011.gada 15.decembra līdz 19.decembrim, aptaujājot 30 302 ES pilsoņus 27 dalībvalstīs.
Latvijā "Eirobarometra" pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS, aptaujājot 1004 Latvijas un citu ES valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
LETA
