Šis gads dārzeņu audzētājiem pamatīgi pabojājis nervus
Šis gads dārzeņu audzētājiem nav bijis no tiem vieglākajiem - gan laika apstākļu ziņā, gan importa ražotāju konkurences dēļ, kas spiež vietējos pārdot savu produkciju par kritiski zemām cenām, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas Sešos".
Maijs un aprīlis bija pārāk sauss, savukārt ražas novākšanas laiks lietains, kas nozīmē, ka dārzeņus grūtāk novākt, tie ir mazāk kvalitatīvi un ilgi neglabājas.
Kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa skaidro, ka daudzi zemnieki tādēļ savu produkciju mēģina pārdot ātri un neliek noliktavās.
"Kartupeļi iet zem pašizmaksas, savukārt uz nullēm ir kāposti, varbūt arī tomāti, varbūt pat mīnusi. Sīpoli, burkāni vēl līdz pašizmaksai nav nokrituši, bet tās tendences ir tādas diezgan kritiskas. Katrā ziņā par peļņu diezgan lielu mēs nevaram runāt," stāstīja Strazdiņa.
Kāpostiem, sīpoliem un kartupeļiem cenas esot atgriezušās 2014.gada līmenī, bet salīdzinājumā ar pērno gadu ir par 30% zemākas.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā skaidro, ka šogad apstākļi gan nav tik slikti kā pirms diviem gadiem, kad dārzeņu audzētājiem raža pat sapuva uz lauka vai tika izmantota kā komposts. Taču vietējie zemnieki nav dārzeņu cenu noteicēji pašu mājās.
"Mūsu ražotājam nav nekādu iespēju savu produkciju, ja viņš tirgo vairumtirgotājam, ja viņš mēģina eksportēt, pārdot dārgāk. Ir jāspēj pārdot par tādu cenu, kā piedāvā tie importa produktu piedāvātāji," skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Lielākie pašmāju dārzeņu audzētāju konkurenti ir Polijas, Nīderlandes un Spānijas ražotāji, kuru dēļ sezonas labākajā ražas laikā dārzeņu cenas nākas samazināt par vairākkārt.
"Pie Latvijas audzēšanas izmaksām ļoti bieži un pat katru gadu mēs tirgojam piecas reizes zemāk par pašizmaksu savu ražoto produkciju. Apmēram mums pašizmaksa vienam kilogramam ir ap eiro, un brīžiem mēs tirgojam par 20 centiem," atzina z/s "Kliģēni" vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis.
Nespējot realizēt savu produkciju, pirms četriem gadiem "Kliģēni" 60 000 tonnu tomātu un gurķu izmeta mēslainē, jo pat vietējie bērnu nami, pansionāti un citas iestādes tos nespēja izmantot. Šogad saimniecībā šāda situācija pagaidām neveidojas, jo šoruden saule dārzeņus lutina maz un tie nogatavojas lēni.
Tikmēr kartupeļu ražas vākšana jau ir sākusies, vāc sīpolus, bet burkānus un kāpostus pabeigs vākt tikai oktobrī. Tuvāko nedēļu laikapstākļi noteiks to, cik veiksmīgi šos dārzeņus zemnieki varēs novākt, uzglabāt un vēlāk varbūt realizēt par labākām cenām.
