CVK atturas spekulēt, vai jaunā tautas nobalsošanas kārtība divvalodības referendumu apturētu
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars atturas izteikties, vai referendums par divvalodību tiktu apturēts, ja spēkā jau būtu jaunais regulējums par tautas nobalsošanu.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā nobalsoja par jaunu kārtību referenduma ierosināšanai. Tā paredz, ka turpmāk politiskajām partijām vai to apvienībām, vai desmit līdz piecpadsmit vēlētājiem būs jāsavāc desmitā daļa vēlētāju parakstu, kas ir apmēram 150 tūkstoši. CVK plānots dot arī tiesības nevirzīt tālāk vēlētāju projektu, ja tas pēc formas vai satura nebūs pilnībā izstrādāts.
Pašlaik CVK var vērsties, savācot desmit tūkstošus parakstu par likuma vai Satversmes grozījumiem, par kuriem CVK rīko parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai. Tagad šo posmu plānots nodot iniciatīvas autoru ziņā.
Uz jautājumu, vai biedrības "Dzimtā valoda" iesniegtais Satversmes grozījumu projekts būtu apturēts, ja spēkā būtu jaunā kārtība, Cimdars aģentūrai BNS atbildēja, ka pašlaik par to var tikai spekulēt.
"Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, tā būtu tikai spekulācija. Lēmumu par parakstu vākšanas izsludināšanu Centrālā vēlēšanu komisija pieņem koleģiāli ar balsu vairākumu, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem. Joprojām uzskatu, ka referendums par divvalodību bija leģitīms un nav pretrunā Satversmei. Taču uz šo jautājumu pēc būtības atbildēs Satversmes tiesa," pastāstīja CVK vadītājs.
Jau ziņots, ka ilggadējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš ir paudis viedokli, ka CVK un Valsts prezidentam bija tiesības pateikt nē Satversmes grozījumu tālākai virzībai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
"Tas ir antikonstitucionāls referendums, jo tas nav pilnīgi izstrādāts Satversmes grozījumu projekts. Raugoties uz šo grozījumu projektu, es redzu, ka tas nevar stāties spēkā 15.dienā pēc izsludināšanas. Var jau būt, ka uzstādu pārāk augstu latiņu, bet, pēc manas izpratnes, Centrālajai vēlēšanu komisijai un prezidentam bija pilnas tiesības pateikt pateikt nē," klāstīja Kusiņš.
Gan CVK, gan prezidents norādīja, ka likums nav ļāvis rīkoties citādi.
Referendums par divvalodību Latvijā notika 18.februārī, un lielākā daļa vēlētāju to noraidīja.
Vēstīts arī, ka Satversmes tiesa ierosināja lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei.
BNS
