No amata atstādinātajam IZM valsts sekretāram Gruškevicam nav piedāvāts cits amats

Kā stāstīja Gruškevics, pret viņu ierosināto disciplinārlietu vēl nav sākts skatīt, jo viņš neesot iepazīstināts ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sastāvu, kas ministram bija jāizdara vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu.

"Ir pagājušās divas nedēļas, taču es neesmu iepazīstināts ar komisijas sastāvu, lai varētu to apstiprināt vai noraidīt gadījumā, ja tajā būtu iekļauti cilvēki, kuri varētu būt ieinteresēti disciplinārlietas rezultātā," sacīja atstādinātais valsts sekretārs.

Viņš uzskata, ka, kamēr nav beigusies disciplinārlietas pārbaude, par pārcelšanu citā amatā nevar būt ne runas, jo normatīvie akti pieļauj pārcelt ierēdni tikai valsts interesēs. "Ministrs mani ir apvainojis vairāku miljonu latu izšķērdēšanā, un es neredzu iespēju, kā var piekrist pieņemt lēmumu mani pārcelt kaut kur citur valsts interesēs, kamēr nav zināms disciplinārlietas iznākums," sacīja Gruškevics.

Viņš stāstīja, ka patlaban apsver dažādas iespējas, kā rīkoties turpmāk, bet grib, lai notiek taisnīga lietas izmeklēšana, un pēc tam viņš lems, kā vislabāk rīkoties. Pašlaik viņš nevarot pildīt valsts sekretāra pienākumus un citi pienākumi viņam neesot uzdoti. Taču Gruškevics dodoties uz IZM, lai sakārtotu darba e-pastu, apskatītu pienākošo korespondenci.

Kā informēja izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs, lai disciplinārlietas izmeklēšanas process un rezultāti būtu iespējami neapstrīdami, Roberts Ķīlis nolēmis disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā aicināt kompetentas amatpersonas no vairākām ministrijām.

"Tas prasīja zināmu laiku, taču patlaban komisijas komplektēšana ir gandrīz noslēgusies, un tās precīzs sastāvs būs zināms rīt," teica Tukišs.

Kā ziņots, disciplinārlieta pret Gruškevicu ierosināta pēc tam, kad konstatēti vairāki pārkāpumi, kuru rezultātā ir radīti vai varētu tikt radīti nopietni zaudējumi Latvijas valstij un izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda.

Izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis, kā spilgtāko no pārkāpumiem minēja IZM izsludinātu datoru un multimediju tehnikas iepirkumu, kura ietvaros paredzēts iegādāties stacionāros un portatīvos datorus, kā arī multimediju tehnikas komplektus skolām.

IZM izsludināja konkursu, un pēc tā norises noslēdza līgumu ar vienu piegādātāju par noteikta veida datoru un multimediju tehnikas piegādi. Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs, izmantojot savas likumīgas tiesības, divas reizes IZM piedāvāja mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā.

Taču ministrija valsts sekretāra personā 2012.gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena, neievērojot vajadzīgo procedūru, kā arī bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekrita šiem piedāvājumiem.

Pēc Ķīļa domām, šādu saimniecisku jautājumu kārtošana ir valsts sekretāra, nevis ministra kompetence un bez viņa iejaukšanās šis jautājums būtu attīstījies tālāk, iespējams, radot 9 miljonu latu zaudējumu valsts budžetam, jo Eiropas Savienības uzraugošās un kontrolējošās iestādes, veicot auditu, konstatētu, ka bez korektas saskaņošanas procedūras nopirkta cita datortehnika, nekā noteikts līgumā.

Otrs gadījums attiecināms uz Aizkraukles Profesionālās vidusskolas ERAF renovācijas projektu.

Valsts izglītības attīstības aģentūra konstatēja būtiskus iepirkuma procedūras pārkāpumus, kā arī vidusskolas amatpersonu bezdarbību norēķinu veikšanā pret būvuzņēmēju. 2011.gada jūnijā par to tika informēta IZM vadība. Drīz pēc tam IZM atstādināja vidusskolas direktoru un pārņēma tā pilnvaras. Vienlaikus IZM valsts sekretāra personā turpināja bezdarbību, kā rezultātā būvuzņēmējs saskaņā ar līgumu ir piemērojis vairāk nekā 600 000 latu līgumsodu. Pēc ministra uzdevuma valsts sekretārs šo jautājumu sāka operatīvi risināt tikai 2012.gada janvārī. Patlaban iespējams provizoriski pieņemt, ka valsts sekretāra bezdarbība valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksājusi nepilnu miljonu latu.

Šīs lietas materiālus ministra birojs nodevis izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai.

Ķīlis uzskata, ka Gruškevicam trūkst īpašību un kompetences, kas nepieciešama šim amatam. Ķīlis skaidroja, ka viņam radusies pārliecība, ka IZM nepieciešams valsts sekretārs ar citu īpašību kopumu, proti, vajadzīga spēja efektīvi organizēt personālu, izvēlēties kompetentus cilvēkus vadošos amatos, organizēt šo cilvēku maksimāli efektīvu un enerģisku darbu. Tāpat jābūt pārliecībai par to, ka saimnieciskajos jautājumos un iepirkumos netiks pieļautas kļūdas vai pārkāpumi.