Amatu pametis pirms dažiem mēnešiem ieceltais "Vides projektu" vadītājs

Piektdienas pēcpusdienā notikušajā kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē nolemts, ka uzņēmuma valdē turpmāk darbosies tikai viens cilvēks - otrs valdes loceklis Aigars Lisovskis.

Viziņš norādījis, ka galvenais iemesls viņa atlūgumam ir iespējamā uzņēmuma virzīšana maksātnespējai. Viņaprāt, tādā gadījumā valsts grib vienkārši atbrīvoties no atbildības. "Ja es, uzņemoties pildīt "Vides projektu" valdes priekšsēdētāja pienākumus, rēķinātos ar to, ka kaut kādā brīdī jāiesniedz maksātnespēja, visticamāk, es nebūtu piekritis šo darbu veikt vispār. (...) Sanāk tā, ka es arī faktiski šos cilvēkus, kreditorus, esmu maldinājis. Jo, ja ir šāds scenārijs, ka tiek pieteikta maksātnespēja, tad, visticamāk, liela daļa savus naudas līdzekļus neatgūs vai vismaz lielāko daļu no tā neatgūs," skaidro bijušais valsts uzņēmuma vadītājs.

Atbildīgais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) problēmu nesaskata ne tajā, ka atkal jāmaina amatpersonas, visticamāk, likvidējamā uzņēmuma valdē, ne tajā, ka uzņēmumu varētu virzīt maksātnespējai. Tas pagaidām esot tikai viens no iespējamiem variantiem. "Likvidācijai ir vairāki varianti - likvidācija caur reorganizāciju, likvidācija caur saistību nomaksu un pēc tam tukša uzņēmuma faktiski likvidācija. Tāpat ir arī maksātnespējas variants, kas, protams, kreditoriem būtu visbēdīgākais. Bet tas, ka mēs kapitālsabiedrību gribam reorganizēt un likvidēt, tam nav nekāda sakara ar iznākumu kreditoriem," stāstīja politiķis.

Iespējamie uzņēmuma turpmākās darbības scenāriji vēl tiekot vērtēti. Kas to dara, ministrija gan neatklāj, uzsverot, ka tas ir darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju un nedrīkst pieļaut, ka konkrētos cilvēkus varētu ietekmēt. Bez atbildīgās ministrijas pārstāvjiem darba grupā esot eksperti no Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, kā arī Valsts kancelejas.

Tikmēr kreditori atzinuši, - to, ka uzņēmumam ir grūtības, varējis just jau pēdējos gadus. Šobrīd vislielākais pārmetums saistīts ar neskaidrību par tālāko kapitālsabiedrības likteni. "Tā situācija ir visai dīvaina, jo kam gan vēl vairāk uzticēties, ja ne valsts SIA, valsts uzņēmumam, kas ir uzņēmies kaut kādas saistības. Pusgadu mums neviens nevar sniegt atbildi, vai mēs šo naudu saņemsim, vai mēs viņu nesaņemsim. Un kāds tad ir tas reālais stāvoklis "Vides projektos" un kas ar viņu notiks," sacījis raidījuma "Vides fakti" režisors Andis Mizišs.

Raidījuma "Vides fakti" veidotājiem uzņēmums kopš pērnā gada nogales ir parādā vairāk nekā 17 000 latu. "Tā ir nopietna nauda, plus vēl jāņem vērā tas, ka daļai komandas nebija iespēja arī tajā brīdī, kad šie cilvēki tika atlaisti un projekts likvidēts, iestāties bezdarbniekos, jo tur bija nodokļu parāds, kurš gan tagad par laimi ir nokārtots. Tā kā tādā valsts attieksmē pret cilvēku tā situācija ir gaužām neapskaužama," piebilda režisors.

Publiski jau izskanējusi informācija par iespējamām nelikumībām saistībā ar Daugavas krastu stiprināšanai paredzēto vairāk nekā 700 000 latu izmantošanu. Saistībā ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu un policija turpina izmeklēšanu. Tomēr tās nav visas saistības pret kreditoriem - gan juridiskām, gan privātpersonām. "Es negribētu operēt ar konkrētiem skaitļiem, jo šie skaitļi vēl drusku mainās, bet tie ir vairāki simti tūkstoši katrā ziņā. Mēs nerunājam par kaut kādiem triviāli maziem cipariem, kurus būtu ļoti viegli atrisināt. Diemžēl tā iepriekšējās vadības darbība ir radījusi lielus, ievērojamus, kapitālsabiedrības apgrozījumam absolūti neproporcionālus zaudējumus un saistības," situāciju iezīmējis Sprūdžs.

Janvārī no amata atbrīvotais kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Ozoliņš apvainojumus nelikumībās iepriekš noliedz, ironiski komentējot - ja viņš tik lielas naudas summas būtu iebāzis savā kabatā, tad jau atrastos Šeišelu salās.

Par iespējamām nelikumībām tiesībsargājošajām iestādēm iesniegti jau vairāki iesniegumi. Tagad ministrija neizslēdz, ka tādi varētu būt vēl. Valdībā par "Vides projektu" likteni plāno lemt jūnijā.

LETA