Medību speciālists: lāču parādīšanās Ādažos un Iršu pagastā nav nekas sevišķs
Lāča parādīšanās gan Iršu un Vietalvas pagastos, gan Ādažu poligonā ir notikusi arī agrākos gados un nav uzskatāma par ko sevišķu, sacīja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Pēc viņa teiktā, pavasarī un vasaras sākumā lāču klātbūtne Latvijā vienmēr tiek vairāk pamanīta, jo pēc ziemas miega šie dzīvnieki ir aktīvi un intensīvi barojas.
Patlaban galvenais barības avots esot svaigās lapas un zāle. Pirms veģetācijas perioda tās ir skudras un ziemā bojā gājušie dzīvnieki, bet vēlāk tās būšot ogas un augļi.
"Latvijā joprojām nav pierādījumu, ka lāči šeit savvaļā vairotos. Pagaidām viņu novērojumu biežums pa gadiem būtiski nemainās jau vismaz 50 gadus, bet, tiklīdz kāda lācene uzdrošināsies un veiksmīgi izaudzinās pirmos mazuļus, tā var prognozēt strauju turpmāko skaita pieaugumu," skaidro eksperts.
Pagaidām Latvijā sastop lāču tēviņus un mātītes ar vismaz gadu veciem mazuļiem, kas ienākuši no Igaunijas, Krievijas vai Baltkrievijas.
"Lāču uzbrukumi mājlopiem Latvijā nav zināmi, kaut arī tādu iespēju nevar izslēgt. Vairāk jāuztraucas biškopjiem. Stropu atstāšana bez aizsardzības var radīt zaudējumus visā Latvijā, bet jo īpaši Austrumu daļā uz ziemeļiem no Daugavas. Elektriskais žogs, bet ne gans, ir efektīgākais lāču aizbaidīšanas līdzeklis, taču spriegumam uz vadiem jābūt augstam - vismaz 4500 voltiem, protams, par strāvas avotu izmantojot ne jau elektrolīniju, bet 12 voltu akumulatoru," stāsta Ozoliņš.
Kā ziņots pie kādām mājām Pļaviņu novada Vietalvas pagastā pagājušajā nedēļā bija atklīdis lācis, kas bija iznācis no meža. Dzīvnieks bija saskāries ar lopu aploka elektrisko ganu, kas lāci aizraidījis.
Tāpat arī pagājušajā nedēļā, veicot Ādažu poligona bioloģiskās daudzveidības resursu apsekošanu, dabas aizsardzības speciālisti atrada lāča pēdu nospiedumus.
