Kārotā darba vietā bezdarbnieki iedzīvojas ātrajos kredītos
Kārotā darba vietā vairāki ogrēnieši iedzīvojošies kredītsaistībās par it kā saņemtajiem ātrajiem kredītiem. Viņi bezatbildīgi uzticējuši sava tikko atvērtā tukšā bankas konta datus krāpniekam, kurš, tos izmantojot, ņēmis kredītus.
Potenciālos darba ņēmēji tik neapskaužamā situācijā nonākuši pašu lētticības dēļ, raksta laikraksts „Ogres Vēstis Visiem”. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne informē, ka policijā saņemti vairāku cietušo iesniegumi, kurus apkrāpuši it kā potenciālie darba devēji.
Saistībā ar minētajām krāpšanām policijas redzeslokā nonācis kāds romu tautības vīrietis un divas viņa palīdzes. Shēma, pēc kuras darbojas krāpnieki, ir gaužām vienkārša. Proti, krāpnieks atsaucas uz darba meklētāja sludinājumu.
Noskaidrojis, ka cilvēks jau ilgstoši ir bezdarbnieks un viņam nav sava bankas konta, zvanītājs apliecina, ka var piedāvāt labu darbu, taču pirms darba līguma noslēgšanas nepieciešams atvērt algas kontu. Darba devējs sola palīdzēt to izdarīt un apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar konta atvēršanu. Tiek norunāta tikšanās bankas filiālē, kur potenciālā darba devēja uzraudzībā tiek atvērts konts.
Afērists darba meklētājam ieskaidro, ka uzņēmuma grāmatvedim, lai visu varētu attiecīgi noformēt, nepieciešams iesniegt personas konta datus, tostarp interneta bankas kodu karti, paroli un maksājumu kartes pinkodu, solot jau nākamajā dienā visus šos dokumentus atdot.
Krāpnieks cilvēku pārliecina, ka nav taču nekāda riska, jo jaunatvērtajā bankas kontā naudas nav, tātad no tā nav ko noņemt. Dažkārt potenciālais darba devējs, ja tādas ir bankas prasības, pats atvērtajā kontā ieskaitījis savu naudu. Krāpnieks skaidro, ka, saņemot atpakaļ savus bankas dokumentus, kartes īpašnieks tūdaļ varēs nomainīt sev vien zināmu kodu. Cilvēks, kas nav radis darboties ar interneta banku, tam notic.
„Uzklausot šo informāciju, potenciālais darbinieks nodomā, ka patiesi nav nekāda riska uzticēt svešiniekam sava tukšā konta datus. Potenciālais darba devējs uz atvadām vēl nopērk produktu maisiņu un draudzīgi šķiras, solot tikties nākamajā dienā. Diemžēl nākamajā dienā laipnā darba devēja tālruņa numurs vairs nav sazvanāms, un pēc kāda laika kārotā darba vietā apmuļķotais cilvēks saņem aicinājumus atmaksāt ātro kredītu, vai pat vairākus dažādās firmās vienlaikus paņemtos ātros kredītus 100, 200 vai 300 latu apmērā. Laikam jau lieki piebilst, ka minētie kredīti paņemti, personai nezinot, izmantojot viņas bankas datus. Ir bijuši gadījumi, kad potenciālais darbinieks ir nedaudz piesardzīgāks un nevēlas uzticēt svešiniekam savu interneta bankas kodu karti. Šādā gadījumā krāpnieks lūdz atļauju ievadīt savā datorā kartes datus turpat uz ielas, solot, ka jau pēc mirkļa bankas kartes īpašnieks visas paroles varēs nomainīt. Diemžēl krāpnieki ir tik veikli, ka viņiem pietiek pat ar šīm minūtēm, lai cilvēku apmuļķotu, uz viņa vārda noformētu ātro aizdevumu un to pārskaitītu uz citu kontu. Šajā sakarā vēlos aicināt nebūt lētticīgiem un nekādā gadījumā neuzticēt svešai personai savus konta datus un kodu karti, pat ja šajā kontā naudas nav,” saka Meikšāne.
Apkrāpj arī kredīta kārotājus
Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece stāsta, ka šis nav vienīgais pēdējā laikā popularitāti iemantojušais krāpšanas veids. Interneta vidē mēdz parādīties sludinājumi ar lūgumu steidzami nokārtot kredītu personai, kam ir slikta kredītvēsture. Uz šiem sludinājumiem naski atsaucas krāpnieki, kuri piedāvā minēto jautājumu atrisināt.
„Krāpnieks rada darījuma cilvēka iespaidu, painteresējas, kāda ir nesamaksātā kredīta summa, ja tā nav liela, lūdz to samaksāt un skaidro, ka var nokārtot jaunu kredītu, tikai sākumā kā garantijas naudu nepieciešams pārskaitīt 50 līdz 100 latu jurista vai notāra darba apmaksai. Kredīta kārotājs, kuram ir slikta kredītvēsture, likumīgā ceļā kredītu saņemt nevar un, apzinoties, ka tas tiks iegūts ne visai godīgā ceļā, ir spiests piekrist minētajiem nosacījumiem. Kad klients ir ieskaitījis nepieciešamo summu, tiek sarunāta tikšanās, visbiežāk Rīgas centrā, uz kuru, protams, neviens neierodas...
Te būtu tikai viens ieteikums – jebkura līguma slēgšanu vai pilnvaras noformēšanu kārtot skaidrā prātā un tikai notāra klātbūtnē. Iespējams, tas būs dārgāk, toties notārs izskaidros visas šī darījuma sekas, kas ļaus izvairīties no apkrāpšanas. Ogres policijas iecirknī jau ir saņemti divu cietušo iesniegumi par krāpšanām saistībā ar kredīta saņemšanu, kā arī vairāku apkrāpto potenciālo darba meklētāju iesniegumi. Šādas krāpšanas notikušas arī citviet Latvijā, tāpēc aicinu iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neuzticēt savus datus, vēl jo vairāk interneta bankas kodu kartes vai maksājumu kartes svešām personām,” laikrakstam „Ogres Vēstis Visiem” skaidroja Meikšāne.
