Nīcas novadā konfliktē par atkritumu apsaimniekošanu

Lai gan lielākā daļa Nīcas novada iedzīvotāju līgumu parakstījuši, tomēr vairāki uzņēmēji iebilst pret atsevišķiem līguma punktiem. SIA "Piejūra" direktors Gunārs Kandis izsaka aizdomas, ka atkritumu apsaimniekotājs jauniegūtos klientus uzskata par "aitu baru, ko var cirpt, kā grib", tāpēc līgumu parakstījis tikai ar nosacījumu, ka nepiekrīt vairākiem noteikumu formulējumiem.

"Mēs esam Atkritumu apsaimniekošanas likuma ķīlnieki," piekrīt Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis.

SIA "L&T" līgumcena par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir 5,93 lati kubikmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), par zaļo atkritumu savākšanu - 1,70 lati kubikmetrā bez PVN. Līgums ar pašvaldību noslēgts uz pieciem gadiem. Citiem pretendentiem piedāvātā līgumcena bijusi par 30% augstāka, skaidro Petermanis.

Konkurss tika apstrīdēts iespējama dempinga dēļ, taču Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva pašvaldībai slēgt līgumu.

Vairāki Nīcas novada uzņēmēji uzskata, ka ērtāk bijis strādāt ar iepriekšējo atkritumu apsaimniekotāju - SIA "Nordia". "Konkursu "L&T" vinnēja ar cenu par kubikmetru, taču līgums jāslēdz par konteineru izvešanu," norāda viesu nama "Šķiperi" saimnieks Māris Niedols. Tā kā viesu namā cilvēku plūsma ir mainīga, gadās, ka noteiktajā termiņā konteiners ir pustukšs, taču jāmaksā kā par pilnu.

SIA "Piejūra" direktors ir sašutis par administratīvajām izmaksām, kas līgumā paredzētas gandrīz katrā punktā, arī par grafika maiņu, - 2,50-3,50 lati plus PVN. Tāpat esot daudz neskaidru, brīvi traktējamu punktu. Kopumā līgums prasot augstu atbildību no klienta, taču pieļauj pakalpojumu sniedzējam dažādas atkāpes. Piemēram, pakalpojumu var nesniegt, ja ir "neplānots darbaspēka trūkums", slikti ceļi un citi iemesli.

"Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem mēs panācām vairākus kompromisus līgumā," apgalvo Petermanis.

SIA "Jūrnieka ligzda" īpašnieks Aigars Laugalis atzina, ka līgumu parakstījis, jo panācis izdevīgāku izvešanas grafiku. "Nav jau variantu, un man viesu nams nevar darboties bez atkritumu izvešanas," skaidro uzņēmējs.

Visiem atkritumu radītājiem konkrētās pašvaldības teritorijā jāslēdz līgums ar vienu konkrētu firmu. "Nordia" bija vietējā firma, ar kuru varēja sarunāt elastīgāku izvešanas grafiku, bija vieglāk komunicēt, stāsta nīcenieki.

"Pats kā uzņēmējs gribētu pirkt individualizētu pakalpojumu par individuālu cenu. Diemžēl Latvijas likumdošana to nepieļauj - atkritumu apsaimniekošanā pēc šī pakalpojuma iepirkšanas konkursa atkritumi tiek savākti par standarta cenu par standarta noteikumiem gan no iedzīvotājiem, gan komersantiem ar minimālām izmaiņu iespējām," stāsta "L&T" direktors Reinis Ceplis.

Uz situācijas ačgārnumu "L&T" esot norādījis gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), gan Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdēs.

Ceplis skaidro, ka situācija ir labvēlīga iedzīvotājiem, jo vienādu cenu iegūst visi. Savukārt komersanti ir ierobežoti brīvi izvēlēties sev tīkamāko pakalpojuma sniedzēju. "Līdz ar to, ja nākotnē būs iespēja pašvaldībā atdalīt komersantus no iedzīvotājiem, visi dabūs to, ko vēlas," uzskata Ceplis.

Pagaidām pēc pašvaldības prasības līgumā ir ietverta iespēja divas reizes gadā mainīt grafiku bez papildu samaksas. Turklāt viesu namu uzņēmējiem esot iespēja vienoties par individuālu pieeju noslodzes jautājumu risināšanā, kur vien tas iespējams. "Izvedamā apjoma mērīšana ar konteineru tilpuma palīdzību ir Latvijas standarta prakse, pat ja dažiem klientiem kādreiz pagātnē ir bijis individuāls risinājums. Konteiners ir vienīgā objektīvā mērvienība un disciplinē gan pakalpojuma sniedzēju, gan klientu - atkritumu radītājam ir pienākums novērtēt savu piegružošanas apjomu un pirkt attiecīgu pakalpojumu, gan novērš korupcijas un melnās naudas aprites risku - pakalpojums vienmēr tiek uzskaitīts," skaidro "L&T" direktors.

VARAM sola, ka tiks izvērtēts, vai ir nepieciešams grozīt likumu saistībā ar jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam, kas patlaban ir izstrādes stadijā. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā varētu tikt sagatavoti 2012.gada nogalē.

LETA /Foto: Evija Trifanova/LETA