Ceturtdien sākas ES samits

Samitu paredzēts atklāt ceturtdienas vēlā pēcpusdienā.

ES saskaras ar nopietnu pasaules attīstītāko valstu grupas G20 un tirgu spiedienu beidzot atrisināt parādu krīzi, kas vairākās eirozonas valstīs plosās jau kopš 2010.gada sākuma.

Situācija eirozonā kārtējo reizi ir sarežģījusies vēl vairāk, ņemot vērā Spānijas un Kipras šonedēļ izteiktos lūgumus pēc finansiālas palīdzības.

Šis būs jau kārtējais "krīzes samits", kuru gan neapmeklēs nedz krīzes visvairāk skartās valsts Grieķijas premjerministrs Antonis Samars, nedz arī tās finanšu ministrs Vasilis Rapans, jo abi ir saslimuši.

Samita likme kārtējo reizi ir augsta, ņemot vērā vēlētāju uzticības mazināšanos skarbo taupības pasākumu rezultātā un brīdinājumus, ka valdībām varētu nākties nodot daļu suverenitātes, lai beidzot izdotos novērst nepilnības vienotās valūtas projektā, ko apņēmās īstenot atšķirīgas ekonomikas un kultūras.

Parādu krīze ietekmē gan lielas, gan mazas ES dalībvalstis.

Pēdējā laikā arvien pieaug bažas, ka eirozonas palīdzība banku rekapitalizēšanai būs nepieciešama arī Slovēnijai.

Savukārt šobrīd eirozonas krīzes "prožektoru gaismā" nonākusi Itālija, kas varētu sekot Spānijai un Kiprai, kas palīdzību lūdza šonedēļ.

Pat tādai valstij kā Francija radušās grūtības īstenot izvirzītos budžeta deficīta mērķus.

Sagaidāms, ka ES prezidents Hermans van Rompejs samitā gatavojas prezentēt ES integrācijas plānu, kas paredz nākamo desmit gadu laikā izveidot sistēmu, kurā pilnvaras attiecībā uz "finanšu sektoru, budžeta jautājumiem un ekonomikas politiku" tiek nodotas no nacionālā līmeņa uz centrālo līmeni.

Šis plāns paredz, ka centrālajām institūcijām būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras jautājumos par eirozonas valstu nacionālajiem budžetiem un šo institūciju atbildības lokā būtu jāiekļauj banku uzraudzība vienotajā tirgū.

Tomēr sagaidāms, ka konkrēti lēmumi, visticamāk, netiks pieņemti ātrāk par decembri.

Centralizēta kontrole no Briseles pār nodokļiem un izdevumiem dalībvalstīs tiek uzskatīta par pirmo soli pretī eirozonas dalībvalstu parādsaistību apvienošanai, kas ļautu izlīdzināt dalībvalstu aizņemšanās izmaksas.

Tikai šādā gadījumā, pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Kristīnes Lagardas teiktā, eirozona spēs atjaunot uzticību vienotās valūtas sistēmai.

Tomēr pret tā dēvēto eiroobligāciju ieviešanu iebilst vairākas valstis, tostarp Vācija.

LETA