Ārsti krāpj valsti, izdomājot neesošas slimības neesošiem pacientiem
Vairāki cilvēki atklājuši, ka viņu esošie vai bijušie ārsti ir no valsts izkrāpuši naudu, viņus „ārstējot” no neesošām slimībām vai „sniedzot konsultācijas” par neesošām problēmām.
Atklāj „ārstu pierakstījumus”
Mēdz būt ārsti, kuri krāpjas, piesūtot valstij rēķinus par neveiktām manipulācijām un konsultācijām, - par to pārliecinājušies pacienti, kuri portālā latvija.lv pārbaudījuši, kādus valsts apmaksātos pakalpojumus viņi saņēmuši, raksta laikraksts „Diena”. Tur atklājušies ārstu „pierakstījumi”. Tomēr maz pacientu sūdzējušies par konstatēto, liecina nelielais Veselības inspekcijā iesniegto sūdzību skaits.
Veselības inspekcijā pērn sūdzējušies 14, bet šogad septiņi šādi „viltus pacienti”. Kopš 2011. gada portālā latvija.lv ir pieejama sadaļa „Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi”. Ārstu „pierakstījumi” rada ne mazumu zaudējumu - izvilta ne tikai nauda no valsts budžeta, arī kropļota veselības aprūpes statistika, sagrozīti pacientu dati. Iespējams pacienti Veselības inspekcijā nesūdzas par atklātajiem „medicīnas brīnumiem” tādēļ, ka viņu maciņu tas neskar un arī atrast par sevi informāciju portālā latvija.lv ir visai laikietilpīgi.
Viltus pacienti
Daži pacienti „Dienai” pastāstījuši, kādus pārsteidzošus datus par sevi ir atklājuši Latvijas valsts un pašvaldību portālā latvija.lv, kur katrs var atrast valsts un pašvaldību reģistros ierakstīto informāciju par sevi.
Piemēram, Rūta (pacientu vārdi mainīti) uzzināja, ka ginekoloģe, pie kuras viņa sen vairs neārstējas, turpina viņu ik gadu izmeklēt. Viņa stāsta - 2006. gadā apmeklējusi kādu ginekoloģi, ar kuru sadarbību pārtrauca jau pēc gada. Tomēr sev par lielu izbrīnu Rūta atklāja: ārste viņai it kā esot veikusi ginekoloģisko izmeklēšanu - profilaktisko apskati gan 2008. gada martā, gan ginekoloģisko izmeklēšanu 2009. gada maijā. Turklāt 2009. gada maijā ginekoloģe Rūtai arī noteikusi diagnozi „mastodīnija”, lai arī šāda slimība viņai nekad nav bijusi. Kopējā summa, kuru ārste pieprasījusi apmaksāt no valsts budžeta šajā laikā, kopā ir Ls 25,73.
Arī Anna ar portāla palīdzību uzzinājusi brīnumainas lietas par saviem bērniem. „Brīnumu” sākums sakrīt ar brīdi, kad Anna reģistrējusi ģimeni pie cita ģimenes ārsta citā pašvaldībā. Dati rāda, ka šās pašvaldības zobārsts viņas bērniem ļoti regulāri sācis labot zobus, lai gan patiesībā bērni pie viņa nekad nav bijuši. „Neesam pat viņu redzējuši. Nedaudz pārspīlējot - salabojis gandrīz vairāk zobu, nekā vispār ir mutē,” saka Anna. Meita zobārstu it kā pērn apmeklējusi desmit reižu, salaboti zobi par 70 latiem no valsts naudas, bet dēls pēdējā pusgada laikā bijis 14 reižu - labotas 30 zobu virsmas par 100 latiem.
Ilze savukārt Veselības inspekcijā vērsusies, lai noskaidrotu, kāpēc par dzemdībām, par kurām viņa maksājusi kā par maksas pakalpojumu - vairākus simtus latu -, arī no valsts vēl paņemta līdzīga naudas summa.
Negodīgajiem ārstiem draud administratīvā atbildība
Kā stāsta Veselības inspekcijas Līgumu uzraudzības nodaļas vadītāja Iveta Šica, no iedzīvotāju sūdzībām saistībā ar portālu latvija.lv pērn izcēlās divas veselības aprūpes pakalpojumu grupas. Trīs gadījumos bija sūdzības par bērniem nesniegtiem zobārstniecības pakalpojumiem, par ko valsts bija samaksājusi, bet seši iesniegumi bija par ārstu speciālistu - ginekologu, otolaringologu, ķirurgu - neveiktiem izmeklējumiem un konsultācijām.
Par to, kādēļ ārsti veic „pierakstījumus”, Šica paskaidro: lai ārsts saņemtu naudu par veikto pakalpojumu, viņam tikai jāieraksta dati elektroniskajā datu sistēmā. Turklāt, jo vairāk veselības aprūpes iestāde iepriekšējā gadā strādājusi, jo lielāka varbūtība, ka nākamajā gadā valsts piešķirs lielāku kvotu - tā varēs sniegt lielāku pakalpojuma apjomu.
Šica uzsver, ka e-portālā konstatētie „pierakstījumi” ir tikai maza daļa no visiem atklātajiem pārkāpumiem. Lielāko daļu Veselības inspekcija konstatē, veicot regulāru uzraudzības darbu, piemēram, analizējot sistēmas datus. Saistībā ar latvija.lv sūdzībām no valsts budžeta pērn nepamatoti apmaksātas manipulācijas 741 lata apmērā un līgumsodos ārsti samaksāja 2295 latus. Taču kopumā 2011. gadā Veselības inspekcija konstatēja zaudējumus un atgūstamos naudas līdzekļus veselības aprūpes budžetā un pacientiem 110 000 latu apmērā.
Atzīstot, ka „pierakstījumi” ir negodīga un neētiska rīcība, mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris saka - iespējams, daļa ārstu tos veic, lai savilktu galus nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma apstākļos, taču daļa arī mantkārības nolūkos, lai vairotu ienākumus. Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka „pierakstījumu” problēmu palīdzēs risināt e-veselības ieviešana.
Jāuzsver, ka par „pierakstījumiem” ārstiem draud administratīvā atbildība. Veselības inspekcija liek nepamatoti uzrādīto pakalpojumu vērtību atgriezt atpakaļ valsts budžetā, kā arī negodīgajiem ārstiem var piemērot līgumsodu vairākkārtīgā pakalpojuma tarifa apmērā. Piemēram, kādam zobārstam pērn tika piemērots līgumsods - vairāk nekā 1500 latu.
