Angļi vēlas apcirpt pabalstu apmērus imigrantiem, arī latviešiem
Lielbritānijas valdība prāto, kā ierobežot pabalstu izmaksāšanu iebraukušajiem labākas dzīves meklētājiem, arī latviešiem. Anglijas varas iestādēm regulāri nākas saskarties ar latviešiem, kuri kāro pēc lielākiem pabalstiem.
Eiropas Savienības amatpersonas meklē iespējas, lai dažus pabalstus trūkumā nonākušie ES pilsoņi saņemtu tikai valstīs, kur dzīvo un meklē darbu. Tas nozīmē, ka turpmāk pabalsti tiks apcirpti tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri labākas dzīves meklējumos būs aizbraukuši, piemēram, uz Angliju vai Īriju. Viņi pretendēt uz pabalstiem varēs tikai Latvijā.
Londonas laikraksts „Daily Express” vēsta, ka Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka tūristi, kas ierodas Lielbritānijā, lai lūgtu ubagu dāvanas, ir apdraudēti, raksta Anglijas latviešu portāls anglobalticnews.co.uk. Apvienotās Karalistes nodarbinātības ministrs Kriss Greilings apgalvo, ka viņš ir „optimistiski” noskaņots par to, ka augstu ES amatpersonu sanāksmē Londonā ir ticis uzsākts process, lai panāktu saprātīgāku pieeju šai problēmai.
Sasauktajā sapulcē viņš kopā ar sociālās drošības ministriem no Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Īrijas, Maltas, Holandes, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas, kā arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem apsprieda Eiropas Komisijas un Eiropas tiesas centienus mainīt likumus attiecībā uz to, ka daži pabalsti tiek izmaksāti tikai cilvēkiem, kuri dzīvo savās valstīs un meklē darbu.
Arī latviešu viesstrādnieki „traumē” Anglijas budžetu
„Daily Express” min vairākus piemērus, saistībā ar Latvijas pilsoņiem, kas rada bažas Anglijas valdībai.
Piemēram, kāda latviešu sieviete centās savu 50 mārciņu (Ls 44) lielo pensiju Latvijā pārvērst par 133 mārciņu (Ls 117) lielu iknedēļas pensiju Lielbritānijā. Tāpat „Daily Express” pagājušajā gadā ziņoja par latvietes Gaļinas Patmalnieces lūguma noraidījumu Lielbritānijas Augstākajā tiesā, jo sieviete nenokārtoja dzīvesvietas testu.
Viņa ieradās Lielbritānijā pirms 12 gadiem kā patvēruma meklētāja, un viņai tika atļauts turpināt uzturēties valstī par spīti viņas bēgļa statusa pieprasījuma noraidījumam.
Ja Lielbritānija šajās un līdzīgās prāvās tiesā zaudēs, nodokļu maksātājiem nāksies maksāt miljoniem mārciņu gadā, lai nodrošinātu ES pilsoņu pensiju nomaksāšanu, neskatoties uz to, ka viņi ieradušies valstī, lai saņemtu pabalstus un nemeklē darbu.
Nodarbinātības ministrs Greilings norāda: „Nav pieņemami, ka cilvēki ceļo no vienas valsts uz otru, lai pieprasītu pabalstus sevis uzturēšanai. Visā Eiropā nepieciešami likumi, kas novērstu tūristus - labuma meklētājus.
Eiropā arvien vairāk saprot, ka šī ir aktuāla problēma. Ir ļoti daudzas valstis, kuras pret šo problēmu attiecas ļoti nopietni, un es esmu optimistisks par to, ka (nule notikusī ES valstu ministru) tikšanās sākusi diskusiju procesu.”
